Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurācija

„Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurācija”

Viens no projektiem, kas šobrīd tiek realizēts Bauskas pilī apjomīgā ERAF projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta - atjaunošanas II kārta” ietvaros, ir projekts „Bauskas pils renesanses, manierisma un baroka krāšņu restaurācija”. Tas paredz atjaunot Bauskas Jaunajā pilī astoņas hronoloģiski un stilistiski atšķirīgas krāsnis, kuras kļūs par būtisku katras attiecīgās telpas interjera rotājumu, vienlaikus sniedzot ieskatu dažādu vēsturisko stilu krāšņu keramikas specifikā.

Trīs krāsnis, no kurām divas paredzēts uzstādīt hercoga telpās pils ziemeļu korpusa otrajā stāvā, bet vienu – pirmā stāva vārtu sardzes telpā, ilustrēs situāciju krāšņu keramikas jomā Bauskas Jaunās pils celšanas laikā 16. gadsimta 80. gados, divas, kuras rotās kādreizējās pilskunga telpās pils dienvidu korpusa otrajā stāvā, iepazīstinās ar krāšņu stilistiku 17. gadsimta 40. gados, bet vēl divas, no kurām viena atradīsies pils dienvidaustrumu tornī, bet otra – jau pieminētajā sardzes telpā, iepazīstinās ar krāsnīm, kādas pilī celtas laika posmā no 1701. līdz 1705. gadam, kad Lielā Ziemeļu kara laikā te bija apmeties zviedru garnizons. 

Lēmums par to, kuras krāsnis tieši atjaunot, tika pieņemts, izvērtējot Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrasto podiņu mākslinieciskās kvalitātes un komplektāciju, resp. – izvēloties tās krāsnis, kurām no katra kontruktīvi atšķirīgā tipa ir saglabājies vismaz viens restaurējams podiņs, tomēr vienlaikus izvēlēti arī iespējami atšķirīgi krāšņu paraugi, kuri spēj atspoguļot Bauskas pils podiņu formu, dekoratīvo motīvu, glazūru nokrāsu un pašu krāšņu kontsrukciju daudzveidību.

Krāšņu rekonstrukcijas projektu realizē restaurācijas firma SIA „Intarsija”. sadarbībā ar  restaurācijas uzņēmumu „Rokajs”, kurā tiek veikta oriģinālo podiņu restaurācija un top rekonstruējamo podiņu matricas, kā arī trim Latgales keramiķiem – Staņislavu Viļumu, Viktoru Pankovu un Pēteri Gailumu, kuru darbnīcās top paši podiņi. Projekta ietvaros pirmo reizi Latvijā vēsturisku krāšņu rekonstrukcijā paredzēts izmantot malkas ceplī dedzinātus podiņus, resp., izgatavojot tos attiecīgā laikmeta tehnoloģijai maksimāli tuvinātā veidā. Šāds risinājums ir nesalīdzināmi sarežģītāks, nekā podiņu apdedzināšana elektriskajā mufeļkrāsnī, taču tas piešķir podiņiem tikai saskarē ar „dzīvu uguni” un dūmiem iespējamo glazūru nokrāsu daudzveidību un virsmu efektus, kādus nav iespējams iegūt elektriskajās krāsnīs.

Informāciju sagatavoja:
Mg. art. Ina Līne

Izgatavots – Hofmanstudio