Atdzimst Bauskas pils akmens rotājums

16.02.2012.

Atdzimst Bauskas pils akmens rotājums

 Bauskas pils ieejas portāla fragments

Arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī atrasta nozīmīga ēkas akmens rotājumu fragmentu kolekcija. ERAF projekta "Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta - atjaunošanas II kārta " ietvaros noslēgusies šīs kolekcijas izpēte un konservācija.

Lai sistematizētu arheoloģiskajos izrakumos atrastos 263 akmens kalumu fragmentus, akmeņi tika izkārtoti vienā telpā un grupēti pēc formas, profilējuma un virsmas plastikas. No atsevišķiem fragmentiem restauratoriem izdevās salikt vairākus pils rotājuma elementus, kas tikuši salauzti pils bojā ejas procesā.

Izstrādājuma piederību interjera vai eksterjera dekoram palīdzēja noskaidrot akmens virsmas apdares raksturs, akmeņkaļu lietoto instrumentu pēdas, erozijas pakāpe un laboratoriskie pētījumi.

Iekštelpu akmens kalumu virsma tikusi apstrādāta ar ļoti smalku kaļķu javas pastu un pulēta. Uz atsevišķiem interjera akmens kalumu fragmentiem saglabājušās krāsojuma pēdas – iluzors marmorējums. Izstrādājumu virsmas izpēte apliecināja, ka krāsojums ir sākotnējais, jo starp akmeni un krāsojumu netika atklāts netīrumu slānis.

Iekštelpu akmens kalumi identificēti kā kamīnu daļas (dekoratīvās plāksnes, dzegu profili, pilastri, cokola daļas). Kolekcijā ir dolomīta grīdas flīzes un to fragmenti. 

Fasādes dekoratīvo akmens kalumu fragmenti veidojuši ieejas portālu (durvju ailas arkas iekšējās aploces, dzegas, pilastru fragmenti) vai kāpnes (margas, balustri, arku dekoratīvie profili, pakāpienu fragmenti u.c.).

Pētījumi ļāva noteikt pils akmens kalumu ieža veidu, struktūru, cietību un izcelsmes vietu. Bauskas pils akmens kalumi darināti no dzeltenīgi pelēka dolomītkmens, kas mehāniski ir ļoti izturīgs. Pieredzējusī ģeoloģe un dolomīta iegulu pētniece Skaidrīte Kondratjeva uzskata, ka, salīdzinot Bauskas pils akmens un tuvāko dolomīta atradņu (Mežotnes, Jumpravmuižas) paraugu ķīmisko sastāvu, redzams, ka galveno komponentu saturs praktiski neatšķiras. Pils akmens kalumi identificējami kā vietējas izcelsmes dolomīti, kas iegūti pils tuvākajā apkārtnē.

Analīzes pierādīja, ka kalumiem piederošo mūrjavu satāvs atbilst sienu mūrjavām. Tas ļāva datēt akmens kalumus ar jaunās pils būvniecības laiku 16. gadsimta beigās.

Restaurators Milošs Gavenda secina, ka Bauskas pils akmenskalumu mākslinieciskās apdares līmenis ir ļoti augstvērtīgs un domā, ka jaunās pils celtniecības laikā pilī strādājusi profesionāla akmeņkaļu darbnīca, kuras meistaru stabilais rokraksts nolasāms vēl šodien, kad no viņu darba ir saglabājušīes vien fragmenti.

Arhitekti pētījumu rezultātus izmantojuši, projektējot pils parādes lieveni, portālu un kamīnus, bet restauratori oriģinālos akmenskalumu fragmentus notīrījuši un sagatavojuši novietošanai atpakaļ sākotnējajā vietā. Akmenskalumi pirms un pēc apstrādes fotografēti, katram izveidota zinātniskās izpētes un restaurācijas pase, kurā fiksēta visa par akmeni zināmā informācija un katra ar to veiktā darbība un lietotie konservācijas materiāli.

Bauskas pils akmens kalumu kolekcija šobrīd ir lielākā un pētītākā 16. gs. akmens kalumu kolekcija Latvijā. Izpētes rezultāti būs visu piļu pētnieku ieguvums. To sakam no pieredzes, jo zinam cik laika esam tērējuši informācijas meklējumos.

T.Skane
Bauskas pils muzeja speciāliste pētnieciskajā darbā

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

  

 

 

 

 

 

Izgatavots – Hofmanstudio