ARHEOLOĢIJA

Pils restaurācijas projektu izstrāde galvenokārt balstās uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem. Pirmie, neprofesionālie pētījumi Bauskas pilsdrupās notika 1874. gadā vēsturiskā objekta toreizējā saimnieka grāfa P. Līvena vadībā. Atrastās senlietas nokļuva Kurzemes provinces muzejā Jelgavā.

Pateicoties Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktora L.Liepas iniciatīvai, 20. gadsimta 60. gados sākās Bauskas pils vairāku telpu attīrīšana no būvgružiem, bet vēlāk notika arheoloģiskie pētījumi ordeņpils teritorijā. Tika atrakts pagalma bruģis, atrasts liels daudzums senlietu, akmens kalumu, krāsns podiņu, trauku lausku, kā arī celtniecības materiālu paraugu.

No 1976. gada pilī sākās izvērsti arheoloģiskie izrakumi, kas turpinājās līdz 1992. gadam. Sadarbībā ar Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju  (vēlāk – ar 1990. gadā nodibināto Bauskas pils muzeju) izpēti veica vēstures doktors A. Caune. Pēc tam vairākas sezonas arheoloģiskie izrakumi notika Bauskas pils muzeja speciālista J. Grūbes vadībā.

Pētījumos noskaidrots, ka Bauskas pils vietā Mēmeles krastā agro metālu laikmetā (ap 1500.g.pr.Kr.) atradās nocietināta baltu apmetne. Izrakumos atsegta daļa no zemē iedziļinātas celtnes ar pavardu, atrastas kaula rotadatas un švīkātās keramikas trauku lauskas. Vairākās pils vietās atrasts  dzelzs laikmeta (2.-12.gs.) kultūras slānis ar bezripas keramikas lauskām. Izrakumos iegūts priekšstats par ordeņa pils austrumu priekšpili. Izpētē tika precizēts pils hercogu rezidences daļas plānojums, zemes nocietinājumu būvju apjomi un celtniecības laiks.

Pils teritorijā arheologi ieguva 2886 senlietas, apmēram 10 tūkstošus krāsns podiņu fragmentus, 9 tūkstošus trauku lausku, 56 celtniecības materiālu paraugus.

Kolekcijā ir vairāk nekā 300 monētu. Vairākums monētu ir kaltas Rīgas un Livonijas monētu kaltuvēs 17. gadsimta vidū un otrajā pusē - Zviedrijas karaļa Kārļa X Gustava, Kārļa XI un karalienes Kristīnes valdīšanas gados. No Kurzemes hercogistē kaltajām monētām Bauskas pilī ir atrasti hercoga Gotharda Ketlera un Jēkaba Ketlera  valdīšanas laikā kalti šiliņi. Atrastas arī Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapu, Tērbatas un Sāmsalas – Vīkas bīskapu, Rīgas brīvpilsētas, Polijas, Lietuvas, Zviedrijas 15. – 17. gadsimta monētas, kā arī Nīderlandes apvienotajās provincēs 16. – 17. gadsimta mijā kalti dukāti.

Senlietas var iedalīt trīs grupās - priekšmeti, kas saistīti ar militārajiem konfliktiem (arbaleta „rieksts”, arbaleta bultu gali, lielgabalu fragmenti, lodes, granātas, muskešu un kramenīcu mehānismu daļas, krami, dzelzs un svina lodītes u.c.), būvmateriālu paraugi un arhitektūras detaļas (krāšnu podiņi, akmens kalumi, būvkalumi, logu rūtis, to ietvaru fragmenti, u.c..), darba rīki un iedzīves priekšmeti (dzirnakmeņi, kalti, vīles, naži, karotes, šaha figūra, dambretes kauliņš, mucu krāni, holandiešu pīpīšu galviņu un kātiņu fragmenti, u.c.).

Vērtīgākās ir 15.gs.beigu - 18.gs.sākuma krāsns podiņu un 16.gs. beigu dekoratīvā akmenskaluma kolekcijas.

Bauskas pils 1976.–1982. gada arheoloģisko izrakumu materiāli glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arheoloģijas nodaļā. Vēlākos pētījumos atrastās senlietas, kā arī 20. gadsimta 60.-tajos un 70.-tajos gados iegūtie materiāli glabājas Bauskas pils muzejā.

 

Izgatavots – Hofmanstudio