BŪVVĒSTURE

Ordeņpils

Senākais dokuments, kurā pieminēta pils būvniecība, datēts ar 1443. gadu, bet pirmo reizi Livonijas ordeņpiļu sarakstā Bauskas pils minēta 1451. gadā. Galvenokārt tā kalpoja kā militāra aizsargbūve Livonijas dienvidu pierobežā, bet vienlaikus arī kā Bauskas fogtijas administratīvais centrs.

Mūsas un Mēmeles upju satece aizšķērsoja pieeju pilij no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem. Lai apgrūtinātu piekļūšanu no austrumiem, vārtu priekšā atradās apmēram divus metrus dziļš aizsarggrāvis. Tā ārmalā no baļķiem bija izveidots  stāvkoku žogs. Vēlāk grāvis tika aizbērts un ierīkota plašāka koka priekšpils, bet 16. gadsimta pirmajā ceturksnī uzbūvēta mūra priekšpils ar diviem četrstāvu torņiem austrumu pusē.

 Plānā pils bijusi neregulāra taisnstūra formas celtne ar platāko galu rietumos un sašaurinājumu austrumos – galveno vārtu vietā. Galvenajā pilī un priekšpilī  aizsardzības sienu vidū un stūros ir uzcelti septiņi no sienu plaknes izvirzīti  pusapaļi un četrstūra ugunsieroču torņi. Mūru izturībai pret ložu postošo spēku cietokšņa ārsienas celtas īpaši biezas, bet vairs ne tik augstas kā vecākajās Livonijas ordeņpilīs. Gaisa kanāliem apgādātas šaujamlūkas lielgabaliem un rokas šaujamiem ieročiem izbūvētas gan torņos, gan aizsardzības sienās. Mūru konservācijas gaitā atrastas liecības par to, ka, attīstoties ugunsieroču izmantošanai, Bauskas pils aizstāvjiem nācās dienvidu un rietumu aizsargsienas sabiezināt un paaugstināt, bet dienvidu sienas vārtiņus pārvērst par lielgabalu šaujamlūku. Arī dienvidu torņa trešā stāva līmenī sienas vajadzēja sabiezināt, pārbūvēt šaujamlūku un aizmūrēt kamīnu, kas atradās blakus lūkai.

Livonijā 15. gadsimtā valdošā vēlīnās gotikas stila dekoratīvās formas izpaužas pils dzīvojamo telpu velvēs, logu un durvju ailu formā un apdarē, arhitektūras detaļās, kuru pēdas mūsdienās vairs tikai nojaušamas. Pils sienas celtas no vietējā materiāla – dolomītakmeņiem, laukakmeņiem un ķieģeļiem,  par saistvielu izmantojot kaļķi. Torņu jumti bija segti ar klostera tipa kārniņiem, fasādes un iekštelpas klāja apmetums. Fasādēs  vietumis  saglabājies apmetuma dekoratīvs izšuvojums.

 Galvenajā pilī un priekšpilī pagalma pusē pie aizsardzības sienām bijušas piebūvētas ēkas ar vienslīpu jumtiem. Divstāvu dzīvojamā ēka garnizona vajadzībām atradās pie galvenās pils ziemeļu sienas. Korpusa pirmā stāva saimniecības telpas sedza mucveida velves, bet otrā stāva dzīvojamām telpām bija lēzenas krustveida velves un šauras šaujamlūkas ziemeļu sienā. Korpusa dzīvojamās telpas apsildīja siltā gaisa krāsns, bet torņu dzīvojamās telpas - kamīni. Greznākā dzīvojamā telpa ar zvaigžņveida velvi bija centrālā torņa otrajā stāvā. Gan galvenās pils, gan priekšpils pagalms bija bruģēti ar neapstrādāta dolomīta akmeņiem, no tiem izveidotas arī lietusūdens novadīšanas teknes. Galvenās pils pagalma vidū atradās aka.

Laikaposmā no 1561.– 1562. gadam pils nokļuva  Rīgas arhibīskapa, Brandenburgas hercoga Vilhelma valdījumā. Iespējams, ka tolaik ziemeļu spārnā siltā gaisa apkures sistēma tika  nomainīta pret greznām, polihromām, renesanses ornamentiem un motīviem dekorētām podiņu krāsnīm, bet šaujamlūkas garnizona dzīvojamo telpu ziemeļu sienā tika  pārbūvētas par logiem. Dažās logu nišās un uz rietumu torņa sienām līdz mūsdienām ir  saglabājies apmetums ar sarkanas krāsas dekoratīva krāsojuma vai gleznojuma atliekām.

Hercoga rezidence

 

Pēc Kurzemes hercogistes izveidošanās 1562. gadā Bauskas pils nokļuva pirmā Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīcībā. Beidzoties Livonijas karam, visticamāk, pēc 1584. gada, tika sākta Bauskas pils cietokšņa daļas pielāgošana un priekšpils pārbūvēšana par laikmetam tipisku, ar bastioniem un  vaļņiem nocietinātu rezidenci valsts aizsardzības, saimnieciskajām un reprezentācijas vajadzībām. Pēc  hercoga Gotharda nāves 1587. gadā uz Bauskas pili pārcēlās viņa vecākā dēla –  hercoga Frīdriha – galms un kanceleja. Jaunās, paplašinātās hercoga rezidences  apdare pilnībā tika pabeigta 1596. gadā.

Korpusu fasādes greznoja manierismam raksturīga sgrafito tehnikā  veidota  apdare, kas radīja ilūziju, it kā pils būtu celta no akmens kvadriem. Pilskunga korpusa fasādes  klāja gluds apmetums. Pret pilsētu vērsto austrumu fasādi vainagoja jumta izbūve ar trīspakāpju zelmini jumtgalē. Pils ārsienu plaknē izcēlās lielas, dzelzs treliņiem nostiprinātas logailas.

Jaunās pils ziemeļu un austrumu spārnu telpas bija paredzētas hercogam un galmam, bet dienvidu korpuss – pilskungam un saimei. Otrā stāva telpās varēja nokļūt pa ārējām kāpnēm tieši no pagalma vai arī pa šaurām, sienās iemūrētām kāpnēm. Hercoga korpusa fasādes vidusdaļā uz trim mūrētām kolonnām balstījās balkons ar akmens kāpnēm, kas no pagalma veda uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusa otrajā stāvā. Pils vārti atradās dienvidu korpusā dienvidaustrumu torņa aizsegā.

Pils iekštelpu plānojums bija vienkāršs. Telpas bija caurstaigājamas un rindojās cita aiz citas. Interjeru formu plastiku veidoja biezo mūru dziļās logailas un masīvo pārseguma siju ritmiskais kārtojums. Zāļu grīdas klāja plati dēļi, bet hercoga apartamentos  grīdu ornamentu veidoja krāsainas, glazētas māla flīzes. Atsevišķās telpās grīda bija izklāta ar liela izmēra četrstūra dolomīta plāksnēm. Ģeometriskā rakstā liktās logu stiklojuma rūtis četrdaļīgos koka rāmjos saturēja svina ietvari. Telpu sienas bija apmestas, bet dažas rotāja gleznojumi. Caurumi un sīkas nagliņas  sienās liek domāt, ka zāļu apdarē izmantotas arī tapetes un koka paneļi. Pili apsildīja kamīni un manierisma stila podiņu krāsnis. Hercoga guļamistabā atradās kamīns no kaltiem akmeņiem. Arī atsevišķas pilskunga telpas dienvidu korpusa otrajā stāvā bija dekorētas ar gleznojumiem.

Dienvidu un ziemeļu korpusu pirmā stāva telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām. Saimniecības telpu sienas bija apmestas, bet grīdas klāja ķieģeļu, vienkāršu māla flīžu vai dolomīta akmeņu klons. Divas ziemeļu korpusa pirmā stāva telpas sedza  lēzenas krustveida velves, pārējās trīs telpas – koka sijas un dēļu griesti.  Pils dienvidu korpusa pirmajā stāvā atradās stallis, telpas pils kalpotājiem, sardzes telpa, bet zem korpusa vidusdaļas – pagrabs. Ieeju pagalmā noslēdza dubulti ozolkoka vārti. Dienvidaustrumu torņa pirmajā stāvā bija ratnīca.

Būvējot jauno pili, ap to izveidoja zemes nocietinājumus. Ap dienvidaustrumu torni 16. gadsimta beigās tika uzbērts rondelis lielgabalu novietošanai. Pils plānā, kas datēts ar 1625. gadu, ir redzama aizsardzības sistēma, kas sastāv no diviem bastioniem (tos savieno mūra siena ar zemes uzbērumu) un vaļņiem abu upju krastos. Ieeja pilī bija caur ziemeļaustrumu bastionu.    

Varenības bojāeja

    Pilī 17. gadsimta vidū veikti plaši remonti. Tika mainīts jumts, pārbūvētas krāsnis, atjaunotas durvis un logi, nojaukta un pārbūvēta krāšņā ieeja uz reprezentācijas telpām ziemeļu korpusā, ierīkoti jauni vārti. Remonts hercoga Jēkaba valsts kasei izmaksāja ap 12000 valsts dālderu.

 Tuvojoties Ziemeļu karam, 17.gadsimta otrajā pusē  nostiprināja nocietinājumus  rietumu daļā, sāka austrumu bastionu pārbūvi, bet pāri aizsardzības grāvim ierīkoja paceļamu tiltu. Nocietinājumu modernizāciju Ziemeļu kara laikā turpināja arī Bauskas pili ieņēmušie zviedri, taču piliieņēmušais Krievijas cars Pēteris I pavēlēja 1706. gadā saviem ģenerāļiem pils aizsargbūves nolīdzināt ar zemi. Spridzināšana visvairāk izpostīja bastionus, zemes vaļņus un pils jaunāko – hercogu rezidences – daļu. Varenā būve pamazām pārvērtās par drupām.

Izgatavots – Hofmanstudio