KONSERVĀCIJA

No Bauskas pils ansambļa vecākās daļas – 15. gs. vidū celtās Livonijas ordeņpils – ir saglabājušies aizsargmūri un torņu torsi (tiem nav jumtu un starpstāvu pārsegumu). Tomēr būves drupās ir skaidri nolasāma aizsardzības sienu un torņu izkārtojuma loģika. Sienās saglabājušās šaujamlūkas, ventilācijas šahtas, logu un durvju ailas, pārseguma siju ligzdas un konsoles, velvju, kāpņu un apkures sistēmu atliekas, sienu apdares fragmenti un citas detaļas. Pilsdrupām ir ainaviska vērtība.

Klimatisko apstākļu iedarbības un materiālu sabrukuma iespaidā neapjumto mūru konstrukcijās rodas bojājumi. Mūra javai zaudējot saistspēju,  nodrūp vai atslāņojas mūra augšdaļa, veidojas ķieģeļu un akmens masas izdrupumi. Mitruma radītās sāļu nogulas izraisa ķieģeļu ārējās kārtas bojājumus. Ēkas sabrukšanas dabīgo procesu papildina cilvēku radītie postījumi – būvmateriālu izlaupīšana, nepiemērotu darba paņēmienu un materiālu pielietojums mūru nostiprināšanai. Drupas var zaudēt vēsturiski stāstošo nozīmi un kļūt bīstamas apmeklējumiem.

Pēc Bauskas pils muzeja pasūtījuma 1999.gadā Čehijas vēsturisko celtņu restaurācijas ateljē „Girsa a.t.” sadarbībā ar muzeju un čehu restauratoru Milošu Gavendu izstrādāja Bauskas pilsdrupu konservācijas koncepciju un konservācijas  tehnoloģijas projektu. Risinājums paredz,  minimāli iejaucoties objekta substancē, saglabāt drupu ainavisko un vēsturisko vērtību, vizuālās zīmes, kā arī apturēt sabrukšanas procesu un nodrošināt mūru stabilitāti.

 Konservācijas procesā Bauskas pilī izmanto kaļķa javu tehnoloģijas, kas ir sens un vēsturiski pamatots paņēmiens. Papildmūrējumiem tiek lietoti dolomītakmeņi, laukakmeņi, lielizmēra restaurācijas ķieģeļi, kas neatšķiras no auteniskajiem materiāliem. Mūra apdares veidu izvēlas, vadoties no attiecīgajā vietā konstatētiem oriģinālajiem paraugiem. Atjaunotā mūra augšdaļa ir pārklāta ar velēnu un māla klona kārtu, kas ir laba aizsardzība pret  nokrišņu iedarbību. Noslēgumā sienas hidrofobizē.

Mūru konservāciju veic Čehijas firmas „Miloš Gavenda –restaurator” brigāde, strādājot kopā ar Bauskas pils muzeja darbiniekiem. Tas nodrošina vēsturisko amatu un tehnoloģiju apguvi un pārmantojamību. Ļoti rūpīgi tiek fiksēti fragmenti, kas satur ziņas par telpu apdari, stūru atrašanās vietām, ailām, pārsegumiem, pārbūvēm. Restauratori lieto Latvijā reti izmantotus paņēmienus: krāsu retušu, patinēšanu un vecināšanu, lai papildmūrējumi un atjaunotais izšuvojums nenomāktu oriģinālu.

Līdzekļi konservācijas darbu pirmā posma īstenošanai iegūti, pils  muzejam 2002. gadā piedaloties Eiropas Komisijas programmas „Culture 2000” projektu konkursā. Par projekta realizāciju muzejs konkursā „Europa Nostra Awards 2004” Bergenā saņēma laureāta Diplomu, 2006. gadā Dubrovņikos Eiropas Kultūras mantojuma asociācijas „The Best in Heritage” Goda rakstu, kā arī 2002. gadā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas Gada balvu restaurācijā.

 

Izgatavots – Hofmanstudio