RESTAURĀCIJA

Kurzemes hercogu Ketleru rezidence Bauskā ir vienīgā saglabājusies nocietināta tipa pils, kas pēc atjaunošanas ilustrē manierisma laika piļu arhitektūras izpausmes Latvijā.

Pils jaunākās daļas izpēte un pakāpeniska atjaunošana sākās 1973. gadā. Projektēšanas darbus veica arhitekts Arigo Zandbergs, vēlāk arhitekti Andris Ceļmalis un Valdis Liepa, restaurācijas darbus - LPSR Kultūras ministrijas Zinātniskās restaurācijas – remontu kantora (vēlāk pārvaldes) speciālisti. 1991. gadā izveidota un līdz 1999. gadam darbojās muzeja būvgrupa Modra Dreimaņa vadībā, kas pārņēma pils atjaunošanas darbus. Līdz 1995.gada rekonstruēti pils apjomi, starpstāvu pārsegumi un jumtu nesošās konstrukcijas. No 1997. līdz 1999. gadam dienvidu korpusa jumta stāvā izbūvētas telpas muzeja administrācijai un krājumam. No 1996. līdz 2000. gadam veikta ziemeļaustrumu torņa un ziemeļu korpusa ziemeļu sienas oriģinālās sgrafito dekoratīvās apdares fragmentu konservācija un ziemeļaustrumu torņa fasādes restaurācija, iesaistot profesionālu, pieredzes bagātu sadarbības partneri – Čehijas restaurācijas firmu «Miloš Gavenda – restaurator». Pēc 2000. gada atjaunošanas darbi apstājās līdz 2006.gadam, kad saņemts Eiropas Reģionālās Attīstības fonda finansiāls atbalsts Bauskas pils hercogu rezidences daļas restaurācijas un rekonstrukcijas 1. kārtas darbu pabeigšnai.  Tiek izstrādāts jauns tehniskais projekts. Autori: arhitekti Ināra Caunīte (Latvija), Vaclavs Girsa (Čehija) un Miloslavs Hanzls (Čehija). Projekts izstrādāts sadarbībā ar restauratoru Milošu Gavendu (Čehija) un Bauskas pils muzeja speciālistiem.

Restaurācijas koncepcija

  • Jaunās pils rehabilitācijas galvenais uzdevums ir visu esošo ēkas autentisko fragmentu saglabāšana.  Nostiprinātas un restaurētas tiek visas vēsturisko mūru, apmetumu, dekoratīvās arhitektūras elementu atliekas.
  • Saglabājušos vēsturisko konstrukciju un detaļu izpētē nepieciešams iegūt maksimāli daudz informācijas par būvobjekta vēsturisko veidolu. Šī informācija  ir pamats atjaunošanas ticamam risinājumam.
  • Stabilizētajām un restaurētajām ēkas struktūras oriģinālajām daļām ir noteicošā loma jaunās pils veidolā. Tās ilustrē būves autentiskumu, vecumu un kultūras vērtību.
  • Jaunās pils rehabilitācijas rezultāts atkarīgs  no apdomīgi izraudzītas interjera ansambļa koncepcijas. Arhitektūras elementu un detaļu tipoloģiju nosaka  pils vides izzināšanas materiāli,  attiecīgā laikmeta un vietējās analoģijas. Vietās, kur pieminekļa izpēte nevar nodrošināt detaļu precizitāti, izmantojami neitrāli papildinājumi, tos harmoniski integrējot objekta arhitektoniskajā risinājumā.
  • Restaurācijas tehnoloģijas izstrādājamas, balstoties uz laboratorijā veiktām oriģinālo materiālu ekspertīzēm. Pielietojamas klasiskās kaļķu tehnoloģijas – kaļķūdens, dzēstie, nogulējušies kaļķi.
  • Rekonstruktīvajiem mūra un apmetumu masas papildinājumiem jāatbilst oriģinālo fragmentu materiālu sastāvam, apdares veidam un izskatam. Lietojami oriģinālam atbilstoši ķieģeļi, grīdas flīzes, erodējuši akmeņi, kas iegūstami organizējot speciālus pasūtījumus vai pielietojot materiālu otrreizējas izmantošanas paņēmienu.

Atjaunotajā piemineklī izveidotas Bauskas pils muzeja ekspozīciju un izstāžu zāles, koncertu un konferenču zāle, muzeja darba telpas, neliels viesu nams, kafejnīca.


Ģenerāluzņēmejs – SIA „NIA” (Latvija), fasāžu un interjera sienu dekoratīvā apdare - firma „Miloš Gavenda - restaurator”(Čehija), apdares darbu sagatavošana – SIA „Fasāde PRO”,  jumts, logi, durvis – SIA „SP”(Čehija), velvju restaurācija - Vidzemes restauratoru biedrība (Latvija), koka griestu un grīdu atjaunošana – SIA „Lamela”(Latvija), būvdarbi SIA „Vegas grupa”, inženiertīkli – SIA „Sannia”, SIA „Elektronia”, SIA „Gaztex”, SIA „Voteks”.  

Restaurācijas vadītājs – Bauskas pils muzeja direktors Māris Skanis, būvuzraugs – Andrejs Karpičs.

Izgatavots – Hofmanstudio