15. gs.–16.gs.2.p.

Bauskas pils celta Livonijas ordeņa mestra Heidenreiha Finkes fon Overberga valdīšanas laikā (1439–1450). Livonijas ordenis pili būvēja, lai nostiprinātu savu varu pār Zemgali, aizsargātu robežu ar Lietuvu un kontrolētu tirdzniecības ceļu no Lietuvas uz Rīgu. Bauskas pils bija ne vien nocietinājums, bet arī fogtijas (ordeņa valsts novada) centrs, no kura fogts kā amatpersona realizēja tiesas, policijas, finanšu un kara pārvaldes funkcijas.

16. gadsimta pirmajā pusē Livonijā strauji izplatījās reformācija. Sākotnēji protestantu sludinātāji guva panākumus pilsētās, vēlāk arī laukos un Livonijas ordenī. Bauskas pils cietumā no 1536. līdz 1538. gadam bija ieslodzīts Mārtiņa Lutera ideju propagandētājs Burkards Valdiss. Rīgā 1527. gadā iestudēja Valdisa sacerēto lugu „Līdzība par pazudušo dēlu”. To uzskata par vienu no agrākajiem reformācijas drāmas paraugiem vācu literatūrā. Atrazdamies Bauskas pils cietumā, Valdiss sāka tulkot psalmus vācu valodā, tiem pielāgojot vai sacerot melodijas.

1556. gada vasarā izcēlās militārs konflikts starp Rīgas arhibīskapiju un Livonijas ordeni, kas bija pēdējā cīņa par virsvaldību valstī. 1557. gada augustā Polija formāli pieteica karu ordenim. Livonijas pierobežā koncentrējās Lietuvas armija, tai palīgā nāca poļu  vienības un Prūsijas hercoga karaspēks. Livonijas ordeņa un tā sabiedroto karaspēkā bija ap 7000 karavīru, daži tūkstoši latviešu zemnieku,  ārzemju algotņu, kas tika nometināti pie Bauskas. Valmieras landtāgā tika pieņemts jauns izlīguma projekts, ar kuru ordeņa pilnvarniekiem  bija jādodas uz Viļņu. Ordeņa delegāti visu 1557. gada jūliju uzturējās Bauskas pilī, jo viņiem netika dota iebraukšanas atļauja. Tikai 31. augustā delegācija ieradās Pasvalē, kur, piedaloties Prūsijas hercoga un vācu ķeizara sūtņiem, karalis Sigismunds II Augusts nodiktēja  savu miera līgumu.

Sākoties Livonijas karam, 1559.g. 31. augustā Viļņā tika noslēgts aizsardzības līgums, ko parakstīja Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers un Lietuvas kanclers Nikolajs Radzivils. Polija apsolījās palīdzēt Livonijai cīņā pret Krieviju. Par samaksu  tika prasīta pierobežas pilsnovadu un piļu nodošana uz laiku Polijas īpašumā. Bauskas ordeņpils Polijas karaļa vietvaldim tika nodota 1559. gada beigās, bet  1561. gadā Bauskas pili apmaiņā pret Koknesi no poļiem ieguva pēdējais Rīgas arhibīskaps –  Brandenburgas Vilhelms.

 

Izgatavots – Hofmanstudio