16.gs. 2. p.

1562. gada sākumā tika likvidēts Livonijas ordenis un pēdējais tā mestrs Gothards Ketlers kļuva par Kurzemes un Zemgales hercogu. Viņa īpašumā nokļuva Bauskas pils. Ar Zapoļjes miera līgumu 1582.g. 15. janvārī beidzās Livonijas karš, iespējams, ka šajā laikā pili sāka paplašināt.

 

Pēc Gotharda nāves 1587. gadā par hercogiem kļuva viņa dēli Frīdrihs un Vilhelms. Testamentā Bauska līdz ar citām Zemgales pilīm bija novēlēta Frīdriham, kuram bija 18 gadu. Līdz jaunākā brāļa, kuram bija 13 gadu, pilgadībai Frīdriham vajadzēja valdīt vienam pašam mātes hercogienes un vairāku virspadomnieku aizbildniecībā. Hercogistes galms un kanceleja pārcēlās uz Bauskas pili un uzturējās tajā līdz 1596. gadam, kas tiek uzskatīts par hercogu rezidences celtniecības pabeigšanas gadu. To apliecina dokumentāls pierādījums –  Bauskas pilsdrupās  atrastais akmens cilnis ar uzrakstu «SOLI DEO GLORIA  ANNO 1596».

Šajā gadā, kā to paredzēja Gotharda testaments, hercogisti sadalīja divās daļās - Frīdrihs valdīja Zemgalē un Sēlijā, ar centru Mītavā (tag. Jelgava), savukārt Vilhelms - Kurzemē, ar centru Goldingenā (tag. Kuldīga).

Bauskas pils bija vairs tikai Bauskas pilstiesas centrs, ko pārvaldīja pilskungs. Ir apzināti 39 pilskungi, kas darbojušies Bauskas pilstiesā no 1561.g. līdz 1796.g. Pilskungiem bija administratīvā un tiesu vara pār hercoga domēņu muižu iedzīvotājiem, kā arī kontroles funkcijas. Bauskas pilskungu pārziņā atradās 16 kroņa muižas.

Bauskas pilī 1568., 1590. un 1601. gadā tika rīkoti hercogistes landtāgi (muižnieku delegātu sapulces). Apspriedēs izskatīja  jautājumus par baznīcu izveidi un organizāciju,  kārtības uzturēšanu valstī, hercoga troņa mantošanas kārtību, Kurzemes hercogistes un Lietuvas robežas galīgu nospraušanu, ceļu sadalījumu,  hercoga un muižnieku došanos karagājienos,  iedzīvotāju reģistrāciju, muižu īpašuma tiesībām un citām lietām.

 

Izgatavots – Hofmanstudio