17. gs. – 18. gs. sāk.

Saimnieko zviedri

Poļu – zviedru kara laikā ( militārais konflikts izraisījās 17. gadsimta sākumā)   zviedru karaspēks 1625. gadā devās uz Biržiem Lietuvas teritorijā un  tos ieņēma. Atceļā uz Rīgu, nonācis pie Bauskas pils, zviedru karaspēks vispirms ierīkoja nometni Mūsas labā krasta palienā un sāka pils aplenkšanu.  Kā minēts vairākās hercoga Frīdriha 1625. gada rudenī rakstītajās vēstulēs, iebrucēju karaspēks vairākas reizes devās triecienā, līdz ar kāda Bauskas namnieka palīdzību iekļuva pilī. Kā rakstīts kādā no minētajām vēstulēm: „Bauskas pilskungs Butlars kritis, aizstāvot pils vārtus, un vairāki Bauskas apkārtnes muižnieki nogalināti pirmajā trakumā.” Garnizons padevās, bet zviedri ieguva krietnu laupījumu, jo Bauskas apkārtnes muižnieki bija paslēpušies pilī ar visām bagātībām. Zviedru kareivji uzturējās Bauskā līdz 1628. gadam, kad poļi piespieda tos pili atstāt.

Pēc hercoga Frīdriha nāves 1642. gadā viņa vietā stājās brāļa Vilhelma dēls -  Jēkabs Ketlers. 1650.g. un 1652.g. sastādīti Bauskas pils inventāra saraksti. Sarakstā uzskaitīti arī pilī esošie ieroči un munīcija, to skaitā 48 musketes, 1 zobens, 136 pīķi un 20 puspīķi.

Ar Minsteres un Osnabrikas miera līgumu noslēgšanu Zviedrija ieguva kontroli pār Baltijas jūru. 1655.gada  augustā Kurzemes hercoga pārstāvjiem tika nodots raksts ar piedāvājumu pieņemt Zviedrijas aizsardzību. Dokumentā bija minēta prasība zviedru pārvaldīšanā nodot Bauskas pili ar visiem pārtikas krājumiem.  Bauskas pils garnizonā bija 2 algotu kājnieku rotas (ap 160 cilvēku). Bauskas pils zviedriem  tika nodota 1658.gadā.

Zviedru karaspēks pili atstāja tikai pēc Olīvas miera līguma parakstīšanas 1660.gadā. Pilī atradās 18 lielgabali, 2 mortīras, 3 haubices un 28 lietojamas musketes.  1665.g. pils garnizonā bija 1 kājnieku rota un lielgabalnieku komanda (ap 150 cilv.). Bauskas pilskungi un Bauskas kroņa muižas pārvaldnieki 17.gadsimta beigās vairākkārt  vērsās  augstākstāvošās instancēs ar lūgumu piešķirt naudu un celtniecības materiālus pils remontam. Tomēr līdz pat 17. gadsimta beigām būtiski uzlabojumi  netika veikti.

Nocietinājumu modernizācija

1700. gadā Baltijā atkal sākās karadarbība. Bauskas pils garnizons 1701. gadā padevās zviedru pārspēkam.  Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā Stokholmā atrodas pārskats par zviedru karaspēka kaujas gaitām, kurā Bauskas pils ir minēta kā „sena pils ar apdzīvošanai derīgām telpām, labām velvēm un pagrabiem, kādēļ Viņa Karaliskā Majestāte atrada to par labu gan magazīnai (noliktavai), gan robežpostenim, un tāpēc pilij bija nepieciešami jauni zemes vaļņu nocietinājumi”.  Zviedru kara inženieri grāfa Karla Magnusa Stjuarta vadībā izstrādāja Bauskas pils nocietinājumu modernizācijas plānu, paplašinot bastionus un paaugstinot vaļņus. Darbos tika iesaistīti zviedru armijas karavīri  un amatnieki no Kurzemes pilsētām.

No 18.gadsimta sākumā veidota Bauskas pils zīmējuma tapa mūsdienās plaši pazīstama gravīra, kas bija publicēta Zviedrijas karaļa Kārļa XII dzīvei un darbībai veltītajā albumā. Gan zīmējums, gan gravīra ir vienīgie attēli, kuros Bauskas pils redzama nesagrauta. Panorāma ir zīmēta, raugoties no Mūsas upes kreisā krasta.

Ēku uzspridzina krievi

Kad 1705. gada vasarā  Kurzemei tuvojās milzīgs krievu karaspēks, zviedri atkāpās uz Rīgu, atstājot Jelgavā un Bauskā garnizonus. Augusta beigās krievu iekarotāji jau bija ieņēmuši visu valsts teritoriju. Drīz vien iebrucējiem padevās arī Bauskas pils. Pēc pils ieņemšanas sastādīja pilī esošo ieroču un munīcijas sarakstu. Tas liecināja, ka pilī atradušies 46 lielgabali, 4 mortīras, 8 haubices un 370 musketes ar lielu skaitu dažāda veida munīcijas.

Krievu karaspēkam 1706.gada pavasarī atstājot Kurzemi, tika pamesta arī Bauskas pils, to daļēji uzspridzinot. Lielākie postījumi nodarīti jaunās pils dienvidaustrumu stūrim. Iespējams, ka, krievu karaspēkam aizejot, tika uzspridzināts pils pulvera pagrabs.

Bauskā atkal sāka sirot zviedru karavīri, kas  apmetās pilī, ierīkoja pārtikas un siena noliktavu,  zirgu stalli. Beidzoties Ziemeļu karam 1721. gadā, Zviedrija savus īpašumus Livonijā zaudēja. Tos pārņēma Krievija. Bauskas pils pamazām pārvērtās romantiskās drupās, jo kā militārs nocietinājums tā vairs nebija vajadzīga.

Izgatavots – Hofmanstudio