Fakti par Bauskas pilsdrupām
  • Kristofa Broces, vācbaltu novadpētnieka, krājumā atrodas 1792. un 1806. gadā datēti Bauskas pilsdrupu zīmējumi. Tajos ir attēlota pils bez jumta, logiem un durvīm.
  • 1797. gadā ir tapis pirmais Bauskas pilsētas plāns, ko zīmējis Bauskas apriņķa mērnieks Johans Heinrihs Krāmers. Atsevišķi pievienots ir arī Bauskas pils un apkārtnes plāns.
  • Krievijas cars Aleksandrs I, ceļojot pa valsti, 1821. gadā apmeklējis Bauskas pilsdrupas un pavēlējis aizbērt un aizmūrēt pagrabus un ejas.
  • 1827. gadā pēc Baltijas ģenerālgubernatora Filipa Pauluči pieprasījuma Jelgavas apriņķa mērnieks K.G. Rečs izveidojis Bauskas pilsdrupu skatu un divus plānus.
  • Jūliuss Dērings, vācbaltu mākslinieks un novadpētnieks, 19. gadsimta vidū vairākkārt apmeklējis Bauskas pilsdrupas un 1860. gadā uzzīmējis pils plānu. Savā dienasgrāmatā 1861. gadā viņš rakstīja, ka kopā ar palīgu mēģinājis iekļūt Bauskas pils lielā pusapaļā torņa daļēji sagruvušajos pagrabos, bet tas nav izdevies.
  • Pēc Kurzemes ģenerālgubernatora Paula fon Līlenfelda ierosinājuma 1860. gadā Bauskā tika nodibināta Dārzu komiteja, kas pilsdrupu teritorijā sāka parka stādīšanu.
  • 1874. gadā Bauskas pilsdrupas kopā ar Bauskas pilsmuižu savā īpašumā ieguva Mežotnes muižas īpašnieks Pauls Līvens. Ar viņa atbalstu 1882. gadā pilsdrupās notika lauksaimniecības izstāde, bet 1886. gadā pilskalna apstādījumos uzcēla paviljonu – restorānu.
  • Oskars Emīls Šmits, Bauskas apriņķa skolu inspektors un novadpētnieks, 19. gadsimta beigās ir fotografējis Bauskas pilsdrupas. Vēlāk tās kļuva par citu Bauskas fotomeistaru iecienītu objektu.
  • 19. gadsimta nogalē Bauskas pili apmeklējis Baltijas piļu pētnieks Karls fon Lēviss of Menārs. Savā monogrāfijā par Livonijas pilīm viņš minējis arī Bauskas pili.
  • Bauskas rabīns Ābrahams Ichāks Kuks, vēlāk Palestīnā pazīstams teologs, 19. un 20. gadsimta mijā Bauskas pilsdrupas izmantojis kā meditācijas vietu.
  • 1905. gada 23. oktobrī Bauskas pilsdrupās notika pirmā atklātā tautas sapulce, kurā piedalījās ap tūkstoš Bauskas un apkārtnes iedzīvotāju. Tika spriests par cīņu pret Krievijas cara patvaldību.
  • Bauskas pagasta valde 1921. gada 22. martā nosūtīja vēstuli Mākslas un kultūras lietu departamentam ar ierosinājumu noskaidrot Bauskas pilsdrupu teritorijas robežas. Tolaik pilsdrupas atradās pagasta valdes pārziņā.
  • 20. gadsimta 30. gadu vidū Bauskas pilsētas valde lūdza Pieminekļu valdi atļaut ierīkot skatu platformu Bauskas pils lielajā tornī.
  • 1943. gada 20. jūnijā Bauskas pilsdrupu pagalmā notika apdzīvotās vietas 500 gadu jubilejas svinības.
  • 1952. gada 22. augustā ar Latvijas PSR Ministru Padomes lēmumu Bauskas pilsdrupas tika iekļautas arhitektūras pieminekļu sarakstā. Ministru Padome 1967. gada 29. decembrī ar īpašu lēmumu uzdeva Bauskas rajona pašvaldībai gādāt par pilsdrupu uzturēšanu kārtībā un iekļāva tās tūrisma maršrutā Rīga – Bauska — Pilsrundāle – Jelgava.

Izgatavots – Hofmanstudio