Ordeņpils

Bauskas pils celta kā aizsardzības būve un droša mītne teritorijas administrācijai, garīdzniekiem, garnizonam. Senākais dokuments, no kura var saprast, ka pils vēl tikai tiek celta, datēts ar 1443. gadu. Pirmo reizi jaunā pils Livonijas ordeņa piļu sarakstā minēta 1451. gadā.
Mūsas un Mēmeles upes aizšķērsoja pieeju cietoksnim no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem. Īpaši pasākumi bija vajadzīgi tikai austrumu puses aizsardzībai. Lielgabalu un rokas šaujamieroču lietošanai atbilstoši uzbrukuma un aizsardzības principi noteikuši jaunās ordeņa pils būvformas. Plānā Bauskas pils bijusi neregulāra taisnstūra veida celtne ar sašaurinājumu austrumos - galveno vārtu vietā. Mūru izturībai pret lielgabalu ložu postošo spēku cietokšņa ārsienas celtas īpaši biezas. Aizsardzības sienu vidū un stūros uzcelti pieci no sienu plaknes izvirzīti pusapaļi un četrstūra formas šaujamieroču torņi. Torņos un aizsardzības sienās bija izbūvētas speciālas, gaisa kanāliem un kamīniem apgādātas šaujamlūkas, lai pils aizstāvji varētu raidīt ne tikai frontālu uguni, bet arī flankējošas un krustugunis pilij pieguļošās teritorijas aizsardzībai. Abi vārtu torņi un to piebūves bija savstarpēji saistīti gan caur pagrabu (kur atradās arī cietums), gan caur telpām virs vārtu tuneļa. Aizsardzības sienās izmūrētas kāpnes un koka konstrukciju atliekas liecina, ka sienu augšdaļā bijušas iekārtotas kaujas ejas. No arheologu pētījumiem izriet, ka sākotnēji, pils galvenajiem vārtiem priekšā bijusi uzmūrēta 4,25x4,20 m liela vārtu aizsardzības būve tā saucamā „vilku bedre”. 16.gs. sākumā tā likvidēta un galvenajai pilij austrumos piebūvēta mūra priekšpils, kuras aizsardzības sienas un torņi grupējās ap trapecveida pagalmu. Austrumu pusē pieeju priekšpilij aizšķērsoja sausais aizsardzības grāvis. Galvenās pils un priekšpils sienas celtas no vietējā materiāla – dolomīta akmeņiem, laukakmeņiem un ķieģeļiem, kas saistīti ar kaļķu javu. Fasādes bijušas pārziestas ar mūrjavu vai apmestas. Iekštelpu sienas klājis blietēts apmetums. 15. gs. vidū Livonijā valdošā gotikas stila dekoratīvās formas izpaudušās galvenās pils dzīvojamo telpu velvēs, kā arī arhitektūras detaļās, kuru pēdas mūsdienās vairs tikai nojaušamas.

Hercoga rezidence

Laikā, starp 1570.-1580.gadu pirmais Kurzemes-Zemgales hercogs Gothards Ketlers uzsāka galvenās pils pielāgošanu un priekšpils pārbūvēšanu par laikmetam tipisku, ar bastioniem un  vaļņiem nocietinātu rezidenci. Būvdarbi pabeigti 1596. gadā.
Rezidences ziemeļu un austrumu spārna telpas bija paredzētas hercoga un galma vajadzībām. Gan ziemeļu spārna, gan austrumu spārna un abu torņu fasādes visā to laukumā greznoja manierismam raksturīga, sgrafito tehnikā  veidota dekoratīvā apdare. Austrumu fasādi vainagoja jumta izbūve ar trīspakāpju zelmini jumtgalē. Dienvidu spārns bija atvēlēts pilskungam un viņa saimei. Šeit fasādes  klāja gluds apmetums. Pils ārsienu plaknē izcēlās lielas, dzelzs treliņiem aizsargātas logu ailas.
Pagalmā hercoga spārna dienvidu fasādes vidusdaļā uz trim mūrētām kolonnām balstījās akmens balkons un kāpnes, kas veda uz galveno ieeju, kuru rotāja akmens kaluma portāls. Iekštelpu plānojums pilnībā atbilda renesanses perioda arhitektu priekšstatam par valdnieku rezidences telpu kārtojumu. Zāles un dzīvojamās istabas bija caurstaigājamas. Pa labi no galvenās ieejas, atradās hercoga privātie apartamenti, pa kreisi - reprezentācijas zāles. Abos telpu virtenes galos bija izvietotas tualetes un kāpnes kalpotājiem, kas augstmaņiem kalpoja kā rezerves izeja. Interjeru formu plastiku veidoja biezo mūru dziļās logu ailas un masīvo pārseguma siju ritmiskais kārtojums. Zāļu grīdas klāja plati dēļi, hercoga apartamentos - ornamentā kārtotas, krāsainas, glazētas māla flīzes, priekšnamā - kvadrātiskas dolomīta plāksnes. Ģeometriskā rakstā liktās logu stiklojuma rūtis četrdaļīgos koka rāmjos saturēja svina ietvari. Telpu sienas bija apmestas. Ir norādes, ka sienu dekoratīvajā apdarē izmantotas tapetes vai koka paneļi. Arheologi atsedza sienas, uz kurām bija saglabājies cokola krāsojums un ornamentāla gleznojuma atliekas, kultūrslānī atrada apgleznotus apmetuma fragmentus. Pili apsildīja vismaz 14 kamīni un 17 greznas glazētu podiņu krāsnis. Hercogienes guļamistabā un lielajā svinību zālē kamīni dekorēti akmens kalumiem. Dienvidu un ziemeļu korpusu pirmā stāva telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām.
Ar 1625. gadu datētā, pils situācijas plānā rezidences austrumu pusē redzama aizsardzības sistēma, kura sastāv no rondeļa ap dienvidaustrumu torni, diviem, ar valni savienotiem, bastioniem un zemes vaļņiem abu upju krastos. Ieeja pils priekšlaukumā bijusi atrisināta caur ziemeļaustrumu bastionu.   

Varenības bojāeja

Poļu - zviedru kara laikā zviedru karaspēks 1625. gadā pili ieņēma un izlaupīja. No šī brīža, līdz pat Olīvas miera līguma parakstīšanai 1660. gadā, Bauskas pils periodiski nonāca te zviedru, te poļu karaspēka rokās un tika stipri izpostīta.
Gan arhīva dokumenti, gan arheologu pētījumu rezultāti liecina, ka 17.gs. vidū pilī notikuši remontdarbi. Ap to pašu laiku pilnveidoti nocietinājumi pils austrumu pusē. Ieeja pils priekšlaukumā no ziemeļaustrumu bastiona pārcelta uz austrumu vaļņa vidu, izbūvēti jauni vārti un tilts „Anno 1650”. Tomēr no inventarizāciju protokolu tekstiem jūtams, ka pils dzīvojamās telpas joprojām bija sliktā tehniskā stāvoklī. Hercogs galvenokārt rūpējās par pils saimnieciskās un militārās nozīmes saglabāšanu. 17.gs. pēdējā ceturksnī tikuši nostiprināti nocietinājumi pils rietumu pusē un atsākta austrumu bastionu pārbūve. Lielā Ziemeļu kara laikā, 1701. gada 22. jūlijā Bauskas pili ieņēma zviedru karaspēks. Zviedrijas karalis Kārlis XII 1701. gada 6. augustā pavēlēja pilnveidot pils nocietinājumus. Darbi pabeigti 1704. gadā. Zviedri zemes vaļņus un bastionus uzbēra tuvāk abu upju krastiem, zemes nocietinājumu galos pārveidoja aizsarggrāvjus un tiltu priekšā izbūvēja ravelīnus.
1705. gada septembrī Bauskas pils zviedru garnizons bez cīņas padevās krievu karaspēkam. 1706. gada martā Krievijas cars Pēteris I pavēlēja saviem ģenerāļiem Bauskas pils nocietinājumus nolīdzināt līdz ar zemi. Pēc Ziemeļu kara pils vairs netika remontēta, un tā pamazām pārvērtās romantiskās drupās.

Pirmie Bauskas pilsdrupu mūru nostiprināšanas darbi veikti neatkarīgās Latvijas laikā 1936.–1939. gados un padomju laikā 1968.–1972.gados.

2000.gadā Čehijas vēsturisko celtņu restaurācijas un rekonstrukcijas ateljē “Girsa A.T.“ arhitekti Vāclavs Girsa, Miloslavs Hanzls un restaurators Milošs Gavenda, sadarbībā ar Bauskas pils muzeju, izstrādāja Bauskas pilsdrupu konservācijas koncepcijas un konservācijas darbu I kārtas projektu.

Cietokšņa drupu saglabāšanai izvēlēta konservējošā metode. Darbu uzdevums ir panākt drupu tehniskā stāvokļa stabilitāti, padarīt sienās nolasāmo informāciju par zaudētajām būvkonstrukcijām uztveramāku un saprotamāku, vienlaikus saglabājot nemainīgu drupu vizuālo tēlu un siluetu – tādu, kādu to attēlojuši 19.gs. mākslinieki, atceras ceļotāji un romantiķi.

Izstrādātajam projektam Latvijā bija eksperimentāls un inovatīvs raksturs. Tas deva risinājumu, kā, minimāli iejaucoties objekta substancē, saglabāt drupu ainavisko un stāstošo vērtību, zudušo konstrukciju un virsmu apdaresvizuālās zīmes, vecuma patinu, kā aizkavēt sabrukšanas procesu un nodrošināt mūru statisko stabilitāti. Konservācijas tehnoloģija balstījās pils vēsturisko būvmateriālu un celtniecības paņēmienu izpētē, pārzināšanā un pielietojumā kopā ar moderno materiālu un tehnoloģiju iespējām.

Dienvidu prizmatiskais tornis pirms konservācijas. 2002.g. V.Leijeres foto	Dienvidu prizmatiskais tornis pēc konservācijas. 2002.g. M.Skaņa foto

Saglabāt ēku bez jumta ir tehniski sarežģīts uzdevums. Konservācijas darbu raksturu un apjomu, rekonstrukcijas elementu nepieciešamību un iejaukšanās pakāpi drupu vizuālajā tēlā ietekmē vairāki apstākļi – saglabājušās mūra masas tehniskais un statiskais stāvoklis, autentisko apdares fragmentu klātbūtne un to informatīvā vērtība, konservācijas tehniskās un tehnoloģiskās iespējas.

Projektēšanas stadijāir identificētas un sienu uzmērījumos fiksētas mūrim raksturīgās destrukcijas, veiktas javas paraugu analīzes. Konservācijas projekts sniedz pamatotu instrukciju katra defekta novēršanai, kā arī detaļu rasējumus ailu nostiprināšanai.

2001.gadā muzejs uzsāka projekta realizāciju. Sākotnēji praktiskos mūru konservācijas darbus ordeņa pilī veica Čehijas firmas “Miloš Gavenda” restauratori, strādājot kopā ar Bauskas pils muzeja darbiniekiem. Šāda darbu organizācija Latvijas pusei nodrošināja amatu un tehnoloģiju apmācību un pārmantojamību.

2015.gadā mūru aprūpei Bauskas pils muzejā pastāvīgā darbā pieņemts restaurators, kas seko konservēto apjomu tehniskajam stāvoklim un novērš destrukcijas to sākotnējā stadijā.

Līdzekļi konservācijas darbu 1.etapa realizācijai iegūti 2001.gadā, piedaloties Eiropas Komisijas programmas “Kultūra 2000” projektu konkursā. Bauskas pilsdrupu konservācijas darbus finansiāli atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Projekta autori - SIA "Girsa a.t.” (Čehija) arhitekti Miloslavs Hanzls, Vāclavs Girsa, restaurators Milošs Gavenda

Dienvidu sienas konservācijas darbu kopskats. 2002.g. M.Skaņa foto

Bauskas pils hercogu rezidences daļas rekonstrukcijas izpētes un projektēšanas darbi uzsākti 1973.gadā, 1976.gadā uzsākti praktiski šīs pils daļas atjaunošanas darbi.

Restaurācijas darbu 1. kārta realizēta laikā no 2007. līdz 2008. gadam ERAF projekta „Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta” ietvaros.

Restaurācijas darbu 2. kārta realizēta laikā no 2011. līdz 2014. gadam ERAF projekta ”Bauskas pils - sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta - atjaunošanas II kārta” ietvaros.

Bauskas pils hercogu daļas saglabāšanai izvēlēta atjaunojošā restaurācijas metode, kur vienlaikus ar pieminekļa autentisko daļu konservāciju un restaurāciju, zudušo elementu aizstāšanai netiek lietotas modernas konstrukcijas, materiāli un arhitektoniskās detaļas, bet, pamatojoties uz nopietnu izpēti, nelielos apjomos tiek veikta bojā gājušā stāvokļa profesionāla rekonstrukcija.

Katrs atsevišķais restaurācijas darbu pasākums virzīts uz ticamu, harmonisku beigu ainu ar uzsvaru uz autentiskumu un pieminekļa arhitektoniskās un mākslinieciskās vērtības atjaunošanu. 

Bauskas pils no Mēmeles upes labā krasta. 1920.-30.-tie gadi. Ž.Ruķera foto	Bauskas pils no Mēmeles upes labā krasta. 2015.g. R.Hofmaņa foto

Livonijas ordeņa cietoksnis un fogta mītne

Livonijas ordenis Bauskas pili cēla 15.gs. vidū, lai nostiprinātu savu varu pār Zemgali, aizsargātu robežu ar Lietuvu un kontrolētu tirdzniecības ceļu no Lietuvas uz Rīgu. Bauskas pils bija ne vien nocietinājums, bet arī fogtejas (ordeņa valsts novads) centrs, no kura fogts realizēja tiesas, policijas, finanšu un kara pārvaldes funkcijas savā iecirknī.

Bauskas pils celtniecībā piedalījās ne tikai vietējie iedzīvotāji, bet arī vairāki simti nelielas somugru cilts votu pārstāvji, kas tika atvesti kā karagūstekņi no Krievijas. 1451.gada ordeņa piļu vizitācijas protokolā minēti Bauskas pilī dzīvojoši brāļi bruņinieki Heinrihs Bekenferde fon Šungels, Heinrihs Lēve un Heinrihs fon Frisendorfs un 2 brāļi priesteri.

Bauskas pils cietumā no 1536. – 1538. gadam bijis ieslodzīts M.Lutera ideju propagandētājs Burkards Valdiss. Atrazdamies Bauskas pils, vēlāk arī Cēsu un Vīljandi pils cietumos B. Valdiss pārtulkojis vācu valodā vairākus latīņu psalmus.

Sākoties Livonijas karam, 1559.gada 31. augustā Viļņā tika noslēgts aizsardzības līgums, kuru parakstīja Livonijas ordeņa mestrs Gothards Ketlers un Polijas kanclers Nikolajs Radzivils. Pēc šī līguma Polija - Lietuva apsolījās dot karaspēku Livonijas ordeņa rīcībā cīņai pret Krieviju. Kā samaksa par palīdzību Livonijas ordenim bija jānodod uz laiku Polijas – Lietuvas valdījumā daži pierobežas pilsnovadi un pilis. Bauskas pils Polijas karaļa vietvaldim nodota 1559.gada decembrī.1561.gadā pēdējais Rīgas arhibīskaps Brandenburgas Vilhelms ieguva Bauskas pili no poļiem apmaiņas ceļā pret Kokneses pili.

Hercoga rezidence un pilstiesas centrs

Jirgens Helmss, Bauskas pils 17. gs. zīmējums, Latvijas Akadēmiskā bibliotēka

Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu noteica 1561.gada 28.novembrī noslēgtais Pakļaušanās līgums Lietuvas lielkņazistei. Līguma ratifikācija notika 1562.gada martā Rīgas pilī, kur norisinājās Livonijas ordeņa sekularizācijas ceremonija, bet Gothards Ketlers kā laicīgs hercogs nodeva uzticības zvērestu Polijas karalim un Lietuvas valdniekam Sigismundam II Augustam, kļūstot par tā vasali.

Nezināms mākslinieks. Kurzemes hercoga Gotharda un hercogienes Annas portrets, 1584.g. Privātkolekcija, Hofštates pils Vācijā

Kurzemes-Zemgales hercoga Gotharda šiliņi, 1576.g. Iegūtas izrakumos Bauskas pilī

1562.gada beigās pils tika nodota Kurzemes hercoga Gotharda īpašumā. Saglabājušies dokumenti liecina, ka laikā no 1564. līdz 1567.gadam hercogs bieži mēdzis uzturēties Bauskas pilī. Pilī notikuši 3 hercogistes landtāgi, jeb muižnieku delegātu sapulces – 1568., 1590. un 1601.gadā, kuros tika lemti jaunajai valstij svarīgi politiski un saimnieciski jautājumi. Ir saglabājušies dokumenti, kas apliecina hercoga Frīdriha vairākkārtēju uzturēšanos Bauskas pilī laika periodā no 1590. līdz 1603.gadam.

Hanss Štipels. Kurzemes hercoga Frīdriha trīsgrasis, 1604.g.	Kurzemes-Zemgales hercogistes bauskas landtāga lēmums, 1590. Gada 18. Jūlijs, Latvijas Valsts Vēstures arhīvs

Bauskas pils kalpoja kā Bauskas pilstiesas centrs, kuru pārvaldīja pilskungs. Viņam bija jārūpējas par pils uzturēšanu kārtībā un jāraugās, lai pilī atrastos pietiekams ieroču un munīcijas daudzums. Pilskungs iztiesāja pilsētas namnieku kriminālos pārkāpumus. Viņam bija jārūpējas par hercogu īpašumu savā apgabalā un jāizpilda arī dažādi policejiski pasākumi - jāuzrauga ceļi, zvejas vietas, meža darbi u.c. Par savu darbu viņš saņēma gan naudu, gan naturālo algu amata muižu, malkas un siena veidā. Bauskas pilskunga pārziņā atradās 16 kroņa muižas.

Poļu – zviedru kari

17.gs. pirmajā pusē Baltijas jūras piekrastes valstīs noritēja militārais konflikts, kas vēsturiskajā literatūrā ieguva poļu – zviedru karu nosaukumu. Par karu faktisko iemeslu kļuva cīņa par hegemoniju Baltijas jūras piekrastē. Pēc Livonijas kara gandrīz visa Baltijas jūras austrumu piekraste nokļuva Polijas – Lietuvas rokās.

Hanss Štipels. Kurzemes hercoga Frīdriha medaļa, 17.gs. 1.puse

1621.gada vasarā hercoga Frīdriha galms no Jelgavas pils, kuru apdraudēja zviedri, bija pārcēlies uz Bauskas pili, kur uzturējās līdz gada beigām. 1625.gada vasarā zviedru karaspēks caur Koknesi un Sēlpili devās uz Biržiem Lietuvā. No Biržiem zviedru karaspēks devās atceļā uz Rīgu, septembra vidū nonāca pie Bauskas un uzsāka pils aplenkšanu. Kā minēts vairākās hercoga Frīdriha 1625.gada rudenī rakstītajās vēstulēs, zviedru karaspēks vairākas reizes devies triecienā priekšvalnim, bet bez rezultātiem. Tikai pēc tam, kad ar Bauskas namnieka Gotharda Hunta palīdzību zviedriem izdevās iekļūt pilī pa pilskunga apartamentu logu, tās garnizons padevās. Bauskas pilskungs Magnuss Butlers nāvīgi ievainots, aizstāvot pils vārtus, un vairāki Bauskas apkārtnes muižnieki “nogalināti pirmajā trakumā”. Poļu – lietuviešu karaspēks 1627. un 1628.gadā vairākas reizes pili aplenca, bet tikai 28.maijā zviedru garnizons padevās. Pils nonāca poļu – lietuviešu rokās, kas kavējās atdot pili hercoga Frīdriha pārstāvjiem līdz 1630.gada sākumam, kad pili pārņēma hercogistes kanclers Kristofs fon Firkss.

1635.gadā hercogs Frīdrihs apstiprināja Bauskas pilsētas policijas noteikumus. Tajos minēts, ka ienaidnieka uzbrukuma gadījumos pilsētas namnieku pienākums ir ierasties pilī ar saviem ieročiem un pildīt sardzes dienestu. Bauskas pils garnizonā tolaik atradās musketieru un dragūnu rotas 100 – 150 cilvēku katrā.

1650. un 1652.gadā sastādīti Bauskas pils inventarizācijas protokoli. Tajos bez pils telpu aprakstiem bija pieminētiarī pilī esošie ieroči un munīcija. To skaitā - 48 musketes, 1 zobens, 136 pīķi un 20 puspīķi. Spriežot pēc protokola teksta, 17. gs. vidū bija pabeigta pils zemes nocietinājumu modernizācija. Pils remonts un nocietinājumu modernizācija valsts kasei izmaksāja 12 tūkstošus valsts dālderu.

Matiass Cvičeks. Kurzemes -Zemgales hercogs Jēkabs, 1648.g., Latvijas Nacionālais vēstures muzejs

Hercogs Jēkabs, iegūstot troni, mēģināja turpināt hercoga Frīdriha iedibināto politiku saglabāt hercogistes neitralitātes statusu. Taču zviedru pārspēka priekšā nācās piekāpties. 1655.gadā Pasvalē starp Kurzemes hercogistes un Zviedrijas amatpersonām tika noslēgts līgums, kurā bija noteikts, ka vajadzības gadījumā zviedri varēs izvietot garnizonu Bauskas pilī. Hercogistes pārstāvji, vilcinājās nodot tiem pili. Tostarp pilsētas namnieki sūdzējās hercogam par Bauskas pilskunga prasību namniekiem ierasties uz sardzes dienestu pilī ikreiz, kad tās tuvumā parādās zviedru karaspēka vienības. 1658.gada 10.oktobrī zviedru karaspēks ieņēma Jelgavas pili un piespieda hercogu Jēkabu nodot arī Bauskas pili. Uz Bausku nosūtīja kavalērijas vienību ģenerālleitnanta Friča Lēves vadībā, un 12.oktobrī pilī jau atradās zviedru garnizons. Zviedru pavēlniecība atļāva paturēt pilī pilsētnieku mantas, kuras varētu izsniegt pēc to īpašnieku lūguma. 1658.gada otrajā pusē Bauskas pils tuvumā notika sadursmes starp poļu – lietuviešu un zviedru karaspēkiem. Pēc Olīvas miera līguma noslēgšanas 1660.gada maijā notika intensīvas sarunas par Bauskas pils likteni. Poļu – lietuviešu pavēlniecība centās pilī novietot savu garnizonu. Zviedri, aizbildinoties ar agrāk noslēgto vienošanos ar hercogu Jēkabu, bija ieinteresēti nodot pili hercoga rokās. Jūlija vidū sarunas nonāca tiktāl, ka zviedri piekrita nodot Bauskas pili poļu-lietuviešu karaspēkam ar norunu, ka pils nodošanā jāpiedalās hercoga pārstāvjiem. Pirms aiziešanas no pils zviedri sastādīja pilī esošos ieroču un munīcijas krājumu sarakstu. Tur bija minēti 18 lielgabali, 2 mortīras, 3 haubices un 28 lietojamas musketes. Pili hercoga amatpersonu pārziņā nodeva tikai augusta beigās pret 10000 dālderu lielu samaksu.

1665.gadā pils garnizonā bija 1 kājnieku rota un lielgabalnieku komanda (ap 150 cilvēku). Bauskas pilskungi un Bauskas kroņa muižas pārvaldnieki 17.gs. beigās vairākkārt vērsušies pie hercoga ar lūgumu piešķirt naudu un celtniecības materiālus pils remontam. Taču 1698.gadā sastādītajā pils inventarizācijas protokolā minēts, ka lielākā daļa pils telpu nav piemērotas dzīvošanai, jumts ir galīgi sapuvis. Arī pils zemes nocietinājumi bijuši sliktā stāvoklī.

1698.gada beigās par pils garnizona komendantu kapteiņa pakāpē iecēla Vilhelmu Kristofu Ringdemutu, kas komandēja 70 vīru lielu garnizonu. 1699.gada vasarā pils garnizona karavīriem sagādāja jaunas formas un ekipējumu.

Lielais Ziemeļu karš, pils bojā eja

Pēc Lielā Ziemeļu kara sākuma Kurzemes hercogiste aizvien vairāk tika ierauta kara virpulī. Lai nodrošinātu hercogistes aizsardzību, hercogs Ferdinands mēģināja organizēt lēņu karaspēku. 1700.gada vasarā hercogs izdeva rīkojumu pilskungiem veikt kaujas spējīgo vīriešu un ieroču uzskaiti. 15.jūnijā šādu rīkojumu saņēma arī Bauskas pils garnizona komendants. Rīkojumā bija noteikts, ka apkārtējo hercoga muižu pārvaldniekiem jānosūta cilvēki ne tikai garnizona vajadzībām, bet arī pils nocietinājumu remontam.

Pēc uzvaras Spilves kaujā 1701.gada 9.jūlijā zviedru karaspēks iegāja hercogistes teritorijā un 12.jūnija vakarā ieņēma Jelgavu. Ieņemt Bausku Zviedrijas karalis Kārlis XII nosūtīja pulkvežleitnantu Johanu Augustu Meijerfeldu ar 500 jātniekiem. Bauskas pils garnizons padevās 22.jūnijā. Zviedru galvenie spēki kopā ar karali ieradās Bauskā 26.jūlijā, bet 1.augustā zviedru armija devās prom, atstājot pilī kājnieku pulku Nilsa Poses vadībā, ieceļot viņu par pils komendantu, un 300 dragūnus majora Johana Reinholda fon Trautfetera vadībā, kā arī vairākus simtus slimu karavīru.

No 1701.gada rudens līdz 1702.gada beigām pilī notika zemes nocietinājumu modernizācijas darbi fortifikācijas leitnanta Martena Krammekera vadībā. Pils garnizona karavīriem raizes sagādāja karaspēka vienības, ko bija pulcinājuši Žemaitijas stārasts Grigorijs Antons Ogiņskis un kņazs Mihails Sevācijs Koributs Višņeveckis, kuri bija zviedru atbalstītāju pretinieki. Pilij šīs vienības postījumus nenodarīja, bet krietni vien kavēja provianta (pārtikas) ievākšanu no pils apkārtnes muižām. Pils garnizona sastāvs un skaits nepārtraukti mainījās. Ja 1702.gada pulkā bija 619 karavīru, tad 1703.gadā pulkā bija vien 324 kaujas spējīgu vīru. 1705.gadā kājnieku pulku pārveidoja par bataljonu.

1705.gada vasarā sākās krievu karaspēka ofensīva pret zviedriem. Augustā krievi ieņēma Jelgavu, septembrī Bauskas ieņemšanai aizsūtīja divus kājnieku, vienu dragūnu pulku un artilērijas vienību. Pēc intensīvas artilērijas apšaudes zviedri ierosināja sākt miera sarunas, kas noslēdzās ar kapitulācijas akta parakstīšanu. Krievu karaspēka vienības iegāja Bauskas pilī 14.septembrī. Drīz pēc pils ieņemšanas sastādīja pilī esošo ieroču un munīcijas sarakstu. Tas liecināja, ka pilī atradušies 46 lielgabali, 4 mortīras, 8 haubices un 370 musketes ar lielu skaitu daudzveidīgas munīcijas – dažāda kalibra lielgabalu lodes un granātas un t.s. lielgabalu skrotis un pulveris.

Saskaņā ar noslēgto vienošanos zviedrus atlaida ar godu – ar ieročiem, karogiem un bungu skaņām, kas 50 krievu dragūnu konvoja pavadībā 19.septembrī sasniedza Rīgu. Krievu karaspēks palika Kurzemē līdz 1706.gada aprīļa sākumam. 13.aprīlī tika pamesta arī Bauskas pils, to daļēji uzspridzinot. Pēc 23.jūnija zviedru klātbūtne atkal konstatēta Bauskas pilī. Lai gan pils bija guvusi nopietnus postījumus, tā vēl tika izmantota kā provianta, furāžas (barība zirgiem) un siena noliktava. Pilī uzturējās arī neliels skaits karavīru.

Bauskas pils pēc Ziemeļu kara postījumiem, vairs netika izmantota ne kā militārs nocietinājums, ne kā pilsmuižas pārvaldnieka dzīvojamā ēka. Pilsmuižas lauki un pļavas atradās Mūsas upes pretējā krastā, bet tur jau 17.gs. vidū bija izveidojies muižas ēku komplekss ar muižas pārvaldnieka māju centrā. Pamazām pils pārvērtās romantiskās drupās.

Bauskas pils restaurācijas projektu izstrāde galvenokārt balstās uz arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem.

Pirmie pētījumi Bauskas pilsdrupās aizsākās 19. gs. beigās toreizējā pils īpašnieka grāfa Paula Līvena vadībā. 1880. gadā no būvgružiem tika attīrīta pagalma daļa pie ziemeļu korpusa, kur atraka balkona un kāpņu pamatus, vairākus akmens kalumu fragmentus, daļa no pilsdrupās atrastajiem artefaktiem – nonāca Kurzemes provinces muzejā Jelgavā.

Pateicoties Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja direktora Laimoņa Liepas iniciatīvai 20. gs. 60. gadu otrajā pusē, sākās pils telpu attīrīšana no būvgružiem un veikti arheoloģiskie pētījumi pie ziemeļu sienas. 70. gadu sākumā uzsākot pils kompleksa hercogu rezidences daļas rekonstrukcijas darbus no būvgružiem attīrīja vairākas ziemeļu un austrumu korpusa telpas, daļu jaunās pils pagalma bruģa. Tika atrasts liels skaits senlietu, akmens kalumu fragmentu, krāsns podiņu fragmentu un trauku lausku.

1976. gada pilī sākās izvērsti arheoloģiskie izrakumi, kas turpinājās līdz 1992. gadam. Sadarbībā ar Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju (vēlāk – ar 1990. gadā nodibināto Bauskas pils muzeju) izpēti veica vēstures doktors A. Caune.Kopš 1996. gada vairākas sezonas arheoloģiskie izrakumi notika Bauskas pils muzeja speciālista J. Grūbes vadībā. Izrakumi notikuši galvenokārt pils hercogu rezidences daļā, pils zemes nocietinājumos, kā arī pils ordeņa cietokšņa daļā.

Arheoloģiskie izrakumi Bauskas pils priekšā, aizsarggrāvja R nogāzes atrakšana. V. Leijere. 1992.g.

Bauskas ordeņa pils daļa, M. Gavenda un J. Grūbe attīra šaujamlūkas lejasdaļu D aizsargsienā. V. Leijere. 2003.g.

Pētījumos noskaidrots, ka Bauskas pils vietā Mēmeles krastā agro metālu laikmetā (ap 1500.g. pr.Kr.) atradās nocietināta baltu apmetne. Izrakumos atsegta daļa no zemē iedziļinātas celtnes ar pavardu, atrastas kaula rotadatas un švīkātās keramikas trauku lauskas. Atrastas atsevišķas vēla dzelzs laikmeta (10. – 12. gs.) senlietas un zem austrumu korpusa atklāts kultūras slānis ar bezripas keramikas lauskām. Noskaidrota t.s. „vilku bedres” atrašanās vieta ordeņa pils vārtu priekšā. Izrakumos iegūts priekšstats par ordeņa pils austrumu priekšpili, izpētīta divtelpu piebūve pie austrumu aizsargsienas un konstrukciju paliekas pie dienvidu aizsargsienas. Izpētē precizēts pils hercogu rezidences daļas plānojums, pagalma bruģa uzbūve, balkona un kāpņu pamati, zemes nocietinājumu būvju apjomi un celtniecības laiks.

Pils teritorijā arheologi ieguva 3410 senlietas, vairāk nekā 10 tūkstošu krāsns podiņu fragmentus un ap 9 tūkstoši trauku lausku. 

Atrasts vairāk nekā 300 monētu. Vairums no tām ir kaltas Rīgas un Livonijas monētu kaltuvēs 17. gadsimta vidū un otrajā pusē - Zviedrijas karaļu Kārļa X Gustava, Kārļa XI un karalienes Kristīnes valdīšanas gados. No Kurzemes hercogistē kaltajām monētām Bauskas pilī ir atrasti hercogu Gotharda un Jēkaba  valdīšanas laikā kaltie šiliņi. Atrastas arī Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapu, Tērbatas un Sāmsalas – Vīkas bīskapu, Rīgas brīvpilsētas, Polijas, Lietuvas, Zviedrijas 15. – 17. gadsimta monētas, kā arī Nīderlandē 16. – 17. gadsimtu mijā kaltie dukāti.

Nīderlandes Apvienoto provinču Overejseles dukāts, kalts 1597.g., atrasts Bauskas pils hercogu rezidences daļas tualetes bedrē. S.Selicka (KISC). 2019.g.

Iegūtās senlietas pēc to lietošanas veida var iedalīt trīs grupās - priekšmeti, kas saistīti ar militārajiem konfliktiem (arbaleta „rieksts”, arbaleta bultu gali, lielgabalu fragmenti, lielgabalu lodes un granātas, muskešu un kramenīcu mehānismu daļas, krami, dzelzs un svina lodītes u.c.), būvmateriālu paraugi un arhitektūras detaļas (krāšņu podiņi, akmens kalumi, būvkalumi, logu rūtis, to ietvaru fragmenti, u.c.), darba rīki un iedzīves priekšmeti (dzirnakmeņi, kalti, vīles, naži, karotes, šaha figūra, dambretes kauliņš, mucu krāni, holandiešu pīpīšu galviņas un kātiņu fragmenti, u.c.). Vērtīgākās ir 15.gs.beigu – 18.gs. sākuma krāsns podiņu un 16.gs. beigu dekoratīvo akmenskalumu kolekcijas.

Klostera tipa kārniņš “mūks”, atrasts izrakumos Bauskas pilī. S.Selicka (KISC). 2019.g.	Bronzas karote, atrasta izrakumos Bauskas pils hercogu rezidences daļas A korpusā 1984.g. S.Selicka (KISC). 2019.g.

Bauskas pils 1976.–1982. gadu arheoloģisko izrakumu materiāli glabājas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģijas departamentā. Vēlākos pētījumos atrastās senlietas, kā laika posmā līdz 1976. gadam iegūtie materiāli glabājas Bauskas pils muzejā.

Ordeņpils

Bauskas pils celta kā aizsardzības būve un droša mītne teritorijas administrācijai, garīdzniekiem, garnizonam. Senākais dokuments, no kura var saprast, ka pils vēl tikai tiek celta, datēts ar 1443. gadu. Pirmo reizi jaunā pils Livonijas ordeņa piļu sarakstā minēta 1451. gadā.
Mūsas un Mēmeles upes aizšķērsoja pieeju cietoksnim no dienvidiem, rietumiem un ziemeļiem. Īpaši pasākumi bija vajadzīgi tikai austrumu puses aizsardzībai. Lielgabalu un rokas šaujamieroču lietošanai atbilstoši uzbrukuma un aizsardzības principi noteikuši jaunās ordeņa pils būvformas. Plānā Bauskas pils bijusi neregulāra taisnstūra veida celtne ar sašaurinājumu austrumos - galveno vārtu vietā. Mūru izturībai pret lielgabalu ložu postošo spēku cietokšņa ārsienas celtas īpaši biezas. Aizsardzības sienu vidū un stūros uzcelti pieci no sienu plaknes izvirzīti pusapaļi un četrstūra formas šaujamieroču torņi. Torņos un aizsardzības sienās bija izbūvētas speciālas, gaisa kanāliem un kamīniem apgādātas šaujamlūkas, lai pils aizstāvji varētu raidīt ne tikai frontālu uguni, bet arī flankējošas un krustugunis pilij pieguļošās teritorijas aizsardzībai. Abi vārtu torņi un to piebūves bija savstarpēji saistīti gan caur pagrabu (kur atradās arī cietums), gan caur telpām virs vārtu tuneļa. Aizsardzības sienās izmūrētas kāpnes un koka konstrukciju atliekas liecina, ka sienu augšdaļā bijušas iekārtotas kaujas ejas. No arheologu pētījumiem izriet, ka sākotnēji, pils galvenajiem vārtiem priekšā bijusi uzmūrēta 4,25x4,20 m liela vārtu aizsardzības būve tā saucamā „vilku bedre”. 16.gs. sākumā tā likvidēta un galvenajai pilij austrumos piebūvēta mūra priekšpils, kuras aizsardzības sienas un torņi grupējās ap trapecveida pagalmu. Austrumu pusē pieeju priekšpilij aizšķērsoja sausais aizsardzības grāvis. Galvenās pils un priekšpils sienas celtas no vietējā materiāla – dolomīta akmeņiem, laukakmeņiem un ķieģeļiem, kas saistīti ar kaļķu javu. Fasādes bijušas pārziestas ar mūrjavu vai apmestas. Iekštelpu sienas klājis blietēts apmetums. 15. gs. vidū Livonijā valdošā gotikas stila dekoratīvās formas izpaudušās galvenās pils dzīvojamo telpu velvēs, kā arī arhitektūras detaļās, kuru pēdas mūsdienās vairs tikai nojaušamas.

Hercoga rezidence

Laikā, starp 1570.-1580.gadu pirmais Kurzemes-Zemgales hercogs Gothards Ketlers uzsāka galvenās pils pielāgošanu un priekšpils pārbūvēšanu par laikmetam tipisku, ar bastioniem un  vaļņiem nocietinātu rezidenci. Būvdarbi pabeigti 1596. gadā.
Rezidences ziemeļu un austrumu spārna telpas bija paredzētas hercoga un galma vajadzībām. Gan ziemeļu spārna, gan austrumu spārna un abu torņu fasādes visā to laukumā greznoja manierismam raksturīga, sgrafito tehnikā  veidota dekoratīvā apdare. Austrumu fasādi vainagoja jumta izbūve ar trīspakāpju zelmini jumtgalē. Dienvidu spārns bija atvēlēts pilskungam un viņa saimei. Šeit fasādes  klāja gluds apmetums. Pils ārsienu plaknē izcēlās lielas, dzelzs treliņiem aizsargātas logu ailas.
Pagalmā hercoga spārna dienvidu fasādes vidusdaļā uz trim mūrētām kolonnām balstījās akmens balkons un kāpnes, kas veda uz galveno ieeju, kuru rotāja akmens kaluma portāls. Iekštelpu plānojums pilnībā atbilda renesanses perioda arhitektu priekšstatam par valdnieku rezidences telpu kārtojumu. Zāles un dzīvojamās istabas bija caurstaigājamas. Pa labi no galvenās ieejas, atradās hercoga privātie apartamenti, pa kreisi - reprezentācijas zāles. Abos telpu virtenes galos bija izvietotas tualetes un kāpnes kalpotājiem, kas augstmaņiem kalpoja kā rezerves izeja. Interjeru formu plastiku veidoja biezo mūru dziļās logu ailas un masīvo pārseguma siju ritmiskais kārtojums. Zāļu grīdas klāja plati dēļi, hercoga apartamentos - ornamentā kārtotas, krāsainas, glazētas māla flīzes, priekšnamā - kvadrātiskas dolomīta plāksnes. Ģeometriskā rakstā liktās logu stiklojuma rūtis četrdaļīgos koka rāmjos saturēja svina ietvari. Telpu sienas bija apmestas. Ir norādes, ka sienu dekoratīvajā apdarē izmantotas tapetes vai koka paneļi. Arheologi atsedza sienas, uz kurām bija saglabājies cokola krāsojums un ornamentāla gleznojuma atliekas, kultūrslānī atrada apgleznotus apmetuma fragmentus. Pili apsildīja vismaz 14 kamīni un 17 greznas glazētu podiņu krāsnis. Hercogienes guļamistabā un lielajā svinību zālē kamīni dekorēti akmens kalumiem. Dienvidu un ziemeļu korpusu pirmā stāva telpas izmantoja saimnieciskām vajadzībām.
Ar 1625. gadu datētā, pils situācijas plānā rezidences austrumu pusē redzama aizsardzības sistēma, kura sastāv no rondeļa ap dienvidaustrumu torni, diviem, ar valni savienotiem, bastioniem un zemes vaļņiem abu upju krastos. Ieeja pils priekšlaukumā bijusi atrisināta caur ziemeļaustrumu bastionu.   

Varenības bojāeja

Poļu - zviedru kara laikā zviedru karaspēks 1625. gadā pili ieņēma un izlaupīja. No šī brīža, līdz pat Olīvas miera līguma parakstīšanai 1660. gadā, Bauskas pils periodiski nonāca te zviedru, te poļu karaspēka rokās un tika stipri izpostīta.
Gan arhīva dokumenti, gan arheologu pētījumu rezultāti liecina, ka 17.gs. vidū pilī notikuši remontdarbi. Ap to pašu laiku pilnveidoti nocietinājumi pils austrumu pusē. Ieeja pils priekšlaukumā no ziemeļaustrumu bastiona pārcelta uz austrumu vaļņa vidu, izbūvēti jauni vārti un tilts „Anno 1650”. Tomēr no inventarizāciju protokolu tekstiem jūtams, ka pils dzīvojamās telpas joprojām bija sliktā tehniskā stāvoklī. Hercogs galvenokārt rūpējās par pils saimnieciskās un militārās nozīmes saglabāšanu. 17.gs. pēdējā ceturksnī tikuši nostiprināti nocietinājumi pils rietumu pusē un atsākta austrumu bastionu pārbūve. Lielā Ziemeļu kara laikā, 1701. gada 22. jūlijā Bauskas pili ieņēma zviedru karaspēks. Zviedrijas karalis Kārlis XII 1701. gada 6. augustā pavēlēja pilnveidot pils nocietinājumus. Darbi pabeigti 1704. gadā. Zviedri zemes vaļņus un bastionus uzbēra tuvāk abu upju krastiem, zemes nocietinājumu galos pārveidoja aizsarggrāvjus un tiltu priekšā izbūvēja ravelīnus.
1705. gada septembrī Bauskas pils zviedru garnizons bez cīņas padevās krievu karaspēkam. 1706. gada martā Krievijas cars Pēteris I pavēlēja saviem ģenerāļiem Bauskas pils nocietinājumus nolīdzināt līdz ar zemi. Pēc Ziemeļu kara pils vairs netika remontēta, un tā pamazām pārvērtās romantiskās drupās.

Izveidošana

Seno deju grupa savu darbību Bauskas pils muzejā uzsāka 2007.gada vasarā. Pastāvīgas deju grupas izveide bija pamatots solis tā saucamā „dzīvā” muzeja idejas īstenošanai, lai pakāpeniski muzejs veidotos par renesanses un manierisma kultūras un sadzīves pētniecības un praktiskās apgūšanas centru, kas paredz arī vēlo viduslaiku un renesanses deju pētniecību, rekonstrukciju un praktiskās nodarbības.

Grupu vada

Kopš izveidošanas sākuma deju grupas mākslinieciskā vadītāja ir Bauskas pils muzeja speciāliste Ilona Ozola. I.Ozola nodarbojas ar renesanses laika sadzīves kultūras un deju vēstures izzināšanu, seno deju pierakstu pētniecību. Viņa veidodeju rekonstrukcijas pēc 16. – 17.gs. galmu deju meistaru grāmatām, kā arī ir grupas iestudēto deju programmu autore.

Dalībnieki un kostīmi

Grupas sastāvā ir gan muzeja darbinieki, gan citi, kurus interesē kultūras vēstures izzināšana, Bauskas pils pastāvēšanas laika sadzīves un galma kultūra. Dalībniekiem ir divu dažādu 16. un 17. gadsimta sabiedrības kārtu kostīmi. Galminieku kostīmi veidoti pēc vēsturisku personu parādes portretos redzamu tērpu parauga kur – katrs no kostīmu vēsturiskajiem valkātājiem ir bijis saistīts radnieciskām saitēm ar Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru dzimtu. Arī vienkāršo pilsētnieku kārtas kostīmi katram dejotājam ir savādāks un par pamatu to izgatavošanai izmantoti attēli no attiecīgā perioda gravīrām un gleznām. Visu kostīmu darināšanai ir izmantotas vēsturiskajās drēbnieku grāmatās atlasītas piegrieztnes. 

Koncerti un deju programmas

„Galms” uzstājas koncertos Bauskas pilī un piedalās arī citos muzeja un Bauskas novada pašvaldības rīkotajos pasākumos - „Muzeju naktī”, Paukošanas turnīrā, tūrisma sezonas atklāšanas dienās, Renesanses mūzikas festivālā u.c. Grupa ir sniegusi priekšnesumus arī citur Latvijā, Lietuvā un Čehijā.

Ik gadu tiek iestudētas jaunas programmas, kuras pirmoreiz skatītājiem izrāda koncertos Bauskas pilī gada nogalēs. Vairāki koncerti iestudēti sadarbībā ar dažādām Latvijas senās mūzikas grupām - „Gaurata Gaura”, „Ludus”, „Inegalite Mistique”, Lenardu Gotlubu, Līgu Jeleviču, Māri Jēkabsonu.

Programmas atšķiras gan pēc deju vēsturiskajiem periodiem un dažādu sadzīves tēmu atainojumu, gan dejošanas manieri – galma dejas un vienkāršo pilsētnieku dejas. Tās papildus deju un mūzikas priekšnesuma baudīšanai skatītājiem atraktīvā veidā sniedz arī izziņu par renesanses laika dažādu sabiedrības kārtu ļaužu sadzīvi, attiecībām, tradīcijām un uzvedību. Koncertprogrammu priekšnesumus bagātina atbilstoši aksesuāri, kostīmi, stāsti un teatralizētas sadzīviskas ainas.

Koncertprogrammas

Jau kopš 2013. gada seno deju grupa “Galms”  teju ik gadu iestudē jaunu koncertuzvedumu. Katram uzvedumam gatavots temats un scenārijs, vēsturiski rekvizīti, pieaicināti mūziķi un viesmākslinieki. Šie teatrālie iestudējumi no pils ceremoniju zāles, kur tie norisinājās pirmajos gados, nu jau ir pārvākušies uz Jaunās pils pagalmu.

2013. gada koncerta programmā „Opposto” (tulkojumā no itāļu valodas nozīmē „pretstats”), tika pretnostatītas divu dažādu sociālo slāņu deju manieres – vienā daļā demonstrējot galminieku graciozās, smalkās dejas sabiedrības aukstākās kārtas tērpos, bet otrā vienkāršo ļaužu dejas, daudz brīvākā un atraisītākā manierē un pilsētnieku kostīmos.

2014. gada koncertuzvedums “Planētu parāde” tika veidots ar mērķi attēlot renesanses laika sabiedrības attieksmi pret mītiem un senām dievībām, kā arī ļāva ieskatīties galma svētku svinēšanas kultūrā. Iestudējuma sagatavošanā tika izmantoti 15.gs./16.gs. itāļu horeogrāfu deju pieraksti. Koncertzuvedums savā ziņā bija kā alegoriska planētu - dievu un citu mītisku tēlu parāde.

2016. gada koncertuzvedums “Festa vita” jeb “Dzīves svinēšana”, tika balstīta uz Džona Pleiforda “Angļu deju meistars” (The English Dancing Master, 1651) grāmatā apkopotajām dejām un to horeogrāfijām. Dejās tika atspoguļota pilsētnieku ikdiena – ēst gatavošana, mājas tīrīšana, bērnu kopšana u.c. sadzīviskas aktivitātes. 17. gadsimts Anglijā bija drūms laiks, cilvēki vairāk kā agrāk dejā rada prieku un uzskatīja to par vienu no patīkamākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.

2018. gada koncertuzvedums “Ignis” tika veltīts uguns alegorijai, un uguns tēmai, koncertuzveduma scenogrāfijai un apgaismošanai tika izmantots tikai dabīgais apgaismojums, sveces. Uzveduma daudzveidībai tika  izmantoti dažādi rekvizīti, piemēram lāpas un zobeni.

2019. gada koncertuzvedums “Zaudētā Paradīze” stāsts par Jaunās Pasaules atklāšanu 15.gs. beigās, jeb par K. Kolumba ceļojumu uz Ameriku. Tikai sagatavoti atbilstoši rekvizīti - zelta gliemežu kaklarotas, Kolumba kuģis, iezemiešu tērpi, Spaņijas karaļpāra tronis utt, kā arī tematikai un vēsturiskajam laika posmam atbilstošas ziedu un augļu dekorācijas. Koncertuzvedumā kā viesmākslinieki piedalījās Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koris ”Via Stella”. Kā arī lai sagatavotu programmu tika organizētas speciālas meistarklases mūziķiem un dejotājiem ar profesionālām pasniedzējām no Anglijas - Tamsin Lewis un Hazel Denison.

Bauskas pils muzejs dibināts 1990. gada 1. februārī, reorganizējot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju, kura pārziņā iepriekš bija Bauskas pils izpētes, konservācijas, rekonstrukcijas un restaurācijas darbu organizēšana.

Muzeja galvenais objekts un eksponāts ir pils komplekss un to ieskaujošās nocietinājumu sistēmas. No šīs nostādnes izriet Bauskas pils muzeja misija, mērķi un uzdevumi, kā arī Bauskas pils pētniecības, krājuma komplektēšanas, eksponēšanas un komunikāciju metodes.

Muzeja misija ir apgūt Bauskas pili kā valsts nozīmes kultūras pieminekli kontekstā ar Bauskas novada, Livonijas un Kurzemes hercogistes vēsturi, apkopot vēsturisko materiālu, veikt pils izpēti, veidot pils vēsturei un arhitektūrai atbilstošas ekspozīcijas, veikt atbilstošu krājuma komplektēšanas, glabāšanas un restaurācijas darbu, kā arī organizatorisko un saimniecisko darbu, kas saistīts ar pils kompleksa restaurāciju, ekspluatāciju un iesaistīšanu kultūras dzīves apritē, kā arī saglabājot un izmantojot to sabiedrības kultūras un izglītības interesēs.

Muzeja galvenie darbības uzdevumi

• Bauskas pils izpēte, restaurācijas projektu un restaurācijas darbu organizēšana un uzraudzība,
• Bauskas pils kompleksa vecākās daļas – Livonijas ordeņa cietokšņa būvvēstures izpēte, drupu konservācija un aprūpe,
• Livonijas un Kurzemes hercogistes vēstures, kā arī 15.–17.gs. sadzīves kultūras izpēte Bauskas pils kontekstā,
• Pils vēsturei arhitektūrai un vestures periodam atbilstošu ekspozīciju un izstāžu veidošana, kā arī esošo ekspozīciju un tematisko izstāžu papildināšana,
• Muzeja misijai atbilstoša krājuma komplektēšana, saglabāšana, aprūpe, zinātniskā izpēte un popularizēšana,
• Regulāra koncertu, izrāžu un tematisku pasākumu rīkošana, kuru saturs un pasniegšanas veids atbilst pils pastāvēšanas laika tradīcijām,
• Izglītojošais darbs, izmantojot ekspozīcijas, izstādes un krājuma kolekcijas: ekskursijas, lekcijas, konsultācijas, muzejpedagoģiskās programmas,
• Komunikācija ar dažādām sabiedrības grupām un sadarbība ar citiem muzejiem,
• Publikācijas par Bauskas pili, muzeja kolekcijām, ekspozīcijām un tematiskajām izstādēm.

Bauskas pils muzeja krājums sastāv no vairākām kolekcijām, kurās apkopoti arheoloģiskajos izrakumos iegūtie materiāli, kā arī speciāli pils ekspozīciju iekārtošanai iepirktie priekšmeti.

Muzeja pētniecības objekts ir Bauskas pils – tās arhitektūra, būvvēsture, nocietinājumu sistēma, interjeru apdare un iekārtojums, ar pils celtniecību un pastāvēšanu saistītu personu sabiedriskā darbība un privātā dzīve kontekstā ar Livonijas ordeņvalsti un Kurzemes hercogisti un ar tām saistīto Eiropas valstu vēsturi, muzeja kolekciju izpēte, kā arī 16.–17.gs. modes vēstures, renesanses deju, seno amatu un dzīves veida izzināšana un popularizēšana.

Muzeja zinātniskajā arhīvā glabājās Bauskas pils izpētes materiāli un restaurācijas dokumenti. Tiek veidota un regulāri papildināta zinātniskās literatūras krātuve – informācijas resursi par pils pastāvēšanas laika vēsturi, kultūru un sadzīvi.

Bauskas pils muzeja projekti un apbalvojumi

• 2001 - projekts EK „Kultūra 2000” Bauskas pilsdrupu konservācija I etaps, veikti drupu nostiprināšanas darbi dienvidu un rietumu sienai, dienvidu prizmatiskajam tornim un rietumu sienai.
• 2002 - Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ”Gada balva 2002” restaurācijā.
• 2003 - Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas „Gada balva 2003” kultūras mantojuma popularizēšanā.
• 2004 - Laureāta diploms konkursā „Europa Nostra Awards 2004” Bergenā, par Bauskas pilsdrupu konservācijas I etapa realizāciju.
• 2006 - Eiropas Kultūras mantojuma asociācijas „The Best in Heritage” goda raksts.
• 2006 - Bauskas pils muzejs uzņemts „The Best In Heritage” Ekselenču Klubā.
• 2006 – 2008 ERAF projekts „Bauskas pils iekļaušana kultūrtūrisma apritē”. Bauskas pils jaunākās daļas restaurācijas un rekonstrukcijas pirmā kārta.
• 2009 – 2010 LLI projekts “Aktīvu un pieejamu muzeju attīstība Zemgalē un Ziemeļlietuvā”. (Krājuma telpu remonts, krājuma mēbeļu iegāde, lifta izveide, audiogida izveide, vēsturisko apgaismes ķermeņu kopiju izgatavošana interjeram, ziemeļaustrumu torņa sgarafito restaurācija, pils ieejas daļas bruģa restaurācija utt.).
• 2011 – 2014 ERAF projekts “Bauskas pils – sociālekonomiski nozīmīga kultūras mantojuma objekta – atjaunošanas II kārta”. (Zinātniskā izpēte, 16. gs. fasādes sgrafito dekoratīvās apdares restaurācija, dienvidu un ziemeļu korpusa interjera apdares restaurācija, atjaunotas ārējās akmenskaluma kāpnes un ieejas portāls uz hercoga apartamentiem ziemeļu korpusā, ārējās koka kāpnes ar nojumi uz pilskunga telpām dienvidu korpusā, pagalma oriģinālais 17.gs. bruģis, renesanses, manierisma un baroka stila podiņu krāsnis, kamīni, logu vitrāžas, polihromu grīdas flīžu segums hercoga apartamentos).
• 2015 - Bauskas pils jaunās daļas atjaunošanas darbi saņēmuši žurnālu „Latvijas Būvniecība” un „Latvijas Architektūra” gada balva būvniecībā – 1. vietu nominācijā restaurācija
• 2015 - Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas ”Gada balva 2015” restaurācijā
• 2018 – 2021 ERAF projekts “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā”. (Bauskas pils centrālā torņa konservācija un Mēmeles stāvkrasta rehabilitācija ar mērķi ierīkot skatu laukumu, koncertzāli, būvvēstures digitālu ekspozīciju, tūristu taku apkārt pilij.)

Bauskas pils muzeja krājums izveidojies 1990. gadā nodalot no Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma daļu, kas saistīta ar Bauskas pili, papildinot to ar arheoloģiskajos izrakumos iegūtajiem materiāliem, kā arī speciāli pils ekspozīciju iekārtošanai iepirktajiem priekšmetiem.

Muzeja krājumu veido priekšmeti, kam ir gan tieša saistība ar pili, gan, kas sniedz priekšstatu par 15.–17.gs. pils iedzīvi un iekārtojumu.

Bauskas pils krājumā atrodas arheoloģiskajos izrakumos iegūtie materiāli, foto negatīvi, diapozitīvi un fotogrāfijas, kas satur informāciju par pils arhitektūru vai atspoguļo vēsturisku notikumu norises tajā, gleznas, gravīras, zīmējumi un plāni, kuros attēlota Bauskas pils, mēbeles, trauki, mākslas priekšmeti un iespieddarbi.

Bauskas pils muzeja krājums 2018. gada vienībām, kas sistematizētas vairākās tematiskās kolekcijās.

Kolekcijas

Būvdetaļu kolekcija - arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti, kas saistīti ar būvniecības procesiem pilī un atspoguļo 15.–17.gs. izmantoto materiālu klāstu celtniecībā, piemēram dažādu veidu ķieģeļi, vairāku tipu dakstiņi, grīdas flīzes, apmetumu fragmenti, kaļķa javas paraugi u.c.

Akmens kalumu kolekcija - sastāv no arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī atrastajiem akmens rotājumu fragmentiem, kas datēti ar 16.gs. beigām. Sistematizējot atrastos 263 akmens kalumu fragmentus, akmeņi  ir grupēti pēc to formas, profilējuma un virsmas plastikas.

Dekoratīvās krāšņu keramikas kolekcijā - pārstāvēti vēlīnās gotikas, renesanses, manierisma un agrīnā baroka stila podiņi, kas atrasti Bauskas pils teritorijā un atbilst Bauskas pils pastāvēšanas laikam no 15.gs. vidus līdz 18.gs. sākumam. Sistematizējot izvedoti ap 250 podiņu tipi, kas grupēti pēc formas un pēc reljefa dekora.

Arheoloģijas kolekcijā glabājas galvenokārt 16.–17.gs. iedzīves priekšmeti, holandiešu pīpju, darbarīku fragmenti un trauku lauskas. Skaitliski daudz ir arī militāra rakstura atradumi - lodes, granātas, kartečas un šaujamieroču metāla detaļu fragmenti. Senākais kolekcijas priekšmets - krama kasīkļa fragments datējams ar vēlo paleolītu - agro mezolītu (8.–9.g.t. p.m.ē.).

Ieroču kolekcijā atrodas Kurzemes-Zemgales hercogistē izgatavotie 17.–18. gs. čuguna lielgabali un mortīras, kā arī  16.–17.gs. aukstie ieroči.

Lietišķo priekšmetu kolekcija – sastāv no oriģināliem 16.–19.gs. priekšmetiem, kas iegādāti pārsvarā Eiropas antikvariātos vai izsoļu namos. Kolekcija pakāpeniski papildināta ar jaunieguvumiem - sadzīves priekšmetiem, gaismekļiem, mēbelēm utt.

Numismātikas kolekcija - sastāv no monētām, kas atrastas arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī un tiek datētas  ar 14.–17.gs. Liela daļa monētu attiecas uz 16. un  17.gs.

Iespieddarbu kolekcijā atrodas 16. un 17.gs. izdotas grāmatas un 20.gs. pastkartes ar Bauskas pilsdrupu attēliem.

Tēlojošo priekšmetu kolekcijā – apkopotas gleznas, grafikas un zīmējumi, kuros attēlotas Bauskas pilsdrupas, laikā posmā no 16.–20.gs. Kolekcija papildināta arī ar dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlniecības darbiem.

Fotogrāfiju kolekcija - izveidota no 19.gs. beigu – 20.gs. vietējo Bauskas fotogrāfu Ž.Ruķera un K.Grīnberga fotomateriāliem, kā arī papildināta ar A.Gusara, T.Ciparsona, V.Šaicāna un V. Leijeres fotogrāfijām.

Fotonegatīvu un diapozitīvu kolekcijā - atspoguļota pilsdrupu arhitektūra un arheoloģisko izrakumu fotofiksācija, laikā posmā no 20.gs. 20.–90. gadiem.

Veidojot vēsturiskos interjerus, ekspozīcijas un tematiskās izstādes, maksimāli izmantota informācija, ko sniedz skopie seno inventāriju apraksti, arheoloģiskās liecības un materiāli.

Par pils austrumu korpusa telpu vēsturisko funkciju un interjeriem visai maz zināms, tādēļ otrā stāva zālēs izveidota Bauskas pils vēsturei veltīta ekspozīcija. Kurzemes hercogu reprezentācijas un privāto telpu interjeri ziemeļu korpusa otrā stāva anfilādē un ziemeļaustrumu tornī, arī pilskunga apartamenti un saimnieciska rakstura telpas –virtuve, pagrabi un zirgu stallis rada priekšstatu par renesanses laikmetam atbilstošu telpu apdari un iekārtojumu saskaņā ar katras telpas sākotnējo funkciju kā arī veido ieskatu 16.–17.gs. pils sadzīvē. Dienvidaustrumu tornī apskatāmas tematiskas izstādes „Tērps un rotas Kurzemes hercogistē (1562–1620)” un „Bauskas pils – militārs nocietinājums”. Ziemeļu korpusa pirmajā stāvā apskatāma pils dekoratīvo akmens kalumu kolekcijas izstāde un čuguna kollonas - delfīnu figūras.

Vecākā Bauskas pils daļa – Livonijas ordeņa pilsdrupas, pašreiz apmeklētājiem ir slēgtas. Pils lielajā un mazajā tornī norisinās mūru konservācijas darbi un jumta rekonstrukcija, kurus plānots pabeigt 2021. gada nogalē.

Bauskas pils vēstures ekspozīcija

iekārtota pils austrumu korpusa otrā stāva telpās. Tā iekārtota ievērojot hronoloģisko secību:

1. Pils vietas un apkārtnes apdzīvotība pirms Livonijas ordeņa pils uzcelšanas

2. Livonijas ordeņa pils tapšana 15.gs. Bauskā

3. Kurzemes–Zemgales hercogistes dibināšana un rezidences pils būvēšana 16.gs., hercogu Ketleru valdīšanas laiks un galma sadzīve

4. Bauskas pils liktenis poļu–zviedru kara laikā 17.gs. un tās sagraušana Ziemeļu karā 18.gs. sākumā

Ekspozīcijā apskatāmas senlietas un materiāli, kas rada priekšstatu par Bauskas novada senāko apdzīvotību un zemgaļu kultūru pirms 13.gs. Bauskas pils vēstures atspoguļojums balstās uz būtisku vēsturisko notikumu dokumentiem, kas saistīti ar Livonijas ordeņa pils celtniecību 15.gs. vidū, un Kurzemes hercogu rezidences tapšanu 16.gs. nogalē pārbūvējot ordeņpils priekšpili. Ekspozīcijā bagātīgi rādīti Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie priekšmeti, kuri atklāj ne tikai pils būvvēsturi un saistību ar militārajiem konfliktiem, attiecīga laikmeta kartēm, bet arī iesaistīto personu attēliem, pils iedzīvotāju, tai skaitā Kurzemes hercogistes galma sadzīvi. Sniegta informācija par cietokšņa likteni Livonijas kara, poļu - zviedru karu un Ziemeļu kara laikā, kā arī pils izpētes un atjaunošanas sākumu. Nozīmīgi materiāli un informācija gūta no Latvijas Valsts Vēstures arhīva un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas, izstādīti priekšmeti no Bauskas pils muzeja, Bauskas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām.

Ekspozīcijas koncepcija: Ina Līne

Dizains: SIA „DDM”

Atvērta kopš 2010.gada 4.maija.

Izstāde "Bauskas pils - militārs nocietinājums"

atspoguļo Bauskas pili kā 15.–17.gs. militāra rakstura celtni, attainojot aizsardzības sistēmas attīstību laika posmā no 15.gs. vidus līdz 18.gs. sākumam. Eksponēti Bauskas pils 17.gs. nocietinājumu plāni, kauju skatu gravīras, arheoloģiskajos  izrakumos Bauskas pilī atrastās militārās senlietas, kas parāda ieroču attīstības līmeni galvenokārt poļu - zviedru karu un Ziemeļu kara laikā.

Izstādītie orģināli 16.–18. gs tuvcīņu aukstie ieroči, lielgabals un 1617.g. izdotā J. fon Valhauzena grāmata par artilērijas karamākslu no Bauskas pils muzeja krājuma. Uguns šaujamie ieroči no Cēsu Vēstures un mākslas muzeja, arbaleta „rieksts”, cirkulis, lodes un ložu lejamās standziņas no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja.

Izstādes koncepcija: Ina Līne, konsultants Jānis Grūbe

Dizains: SIA „DDM”

Atvērta kopš 2010.gada 4.maija.

Izstāde "Tērps un rotas Kurzemes hercogistē 1562–1620"

ir vēstījums par modes izmaiņām Kurzemes hercogistē divu paaudžu - pirmā Kurzemes hercoga Gotharda un viņa dēlu Frīdriha un Vilhelma valdīšanas laikā, kā arī par modes īpatnībām hercoga radu apģērbā dažādās Ziemeļeiropas valstīs ap Baltijas jūru 16.gs. beigās un 17.gs. sākumā.

Apskatāmi hercogu Ketleru portretu attēli, kuros Kurzemes hercogs Gothards, viņa ģimenes locekļi un radi ģērbti laikmetam raksturīgos parādes tērpos, oriģinālas 17.gs. tērpu detaļas un fragmenti, Bauskas pils arheoloģiskajos izrakumos atrastie šūšanas piederumi - šķēres, gludeklis, podziņas, āķīši, krellītes u.c. Izstādi papildina dokumenti no Kurzemes hercogistes arhīva - izšuvuma raksta zīmējums, greznošanos ierobežojošs  rīkojums, rēķins par audumiem, tērpu piegrieztņu kopijas no 16.–17. gs. iespiestām drēbnieku meistaru grāmatām un speciāli izstādei šūtu, vēsturisko tērpu komplektu atdarinājumi.

Eksponāti no Bauskas pils muzeja, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja un Rundāles pils muzeja krājuma.

Izstādes koncepcija: Ina Līne, Taiga Skane

Dizains: SIA „DDM”

Atvērta kopš 2010.gada 4.maija.

Ziemeļu korpusa interjeru ekspozīcijas

Pils interjeru veidošanā konsekventi ievērota oriģinālo būvdetaļu, apmetumu restaurācija un zudušo elementu rekonstrukcijas. Saglabājušies fragmenti redzami parādes kāpņu, portāla un kamīnu ciļņos un grīdas segumā. Rezidences parādes kāpnes ved uz priekšnamu, kur pa kreisi caurstaigājamas ceremoniju zāles, pa labi - hercogu istabas un pieņemšanas telpa. Hercogu reprezentāciju zālēs un privātajās telpās novietotas renesanses laikmetam un telpas funkcijai tipiskas mēbeles - lādes, galdi, krēsli, gultas, apgaismes ķermeņi, kamīnu piederumi utt. Apartamentiem greznumu piešķir 16.gs. beigu krāšņu rekonstrukcijas ar renesanses ornamentiem, mitoloģiskiem tēliem un portretiem dekorēti krāsns podiņi. Hercoga istabas logus rotā krāsainas vitrāžas ar hercogu dzimtu ģerboņu heraldiskām kompozīcijām, bet grīdas krāsainu glazētu grīdas flīžu rekonstrukcijas un to orģināli.

Dienvidu korpusa interjeru ekspozīcijas

Dienvidu korpusa otrā stāva telpās pils pastāvēšanas laikā atradās pilskunga guļamistaba, ēdamzāle, virtuve un zāle. Tagad tur iekārtota koncertu zāle – kurā notiek koncerti, seno deju stundas, semināri un saviesīgi pasākumi. Nākamajā zālē izvietota Kurzemes hercoga Jēkaba un viņas ģimenes portretu kopiju galerija. Blakus - virtuves ekspozīcija, kas ilustrē 16.–17.gs. virtuves iekārtojumu ar šim laikam atbilstošu priekšmetu klāstu no Bauskas pils muzeja, Bauskas muzeja un Kuldīgas novada muzeja krājuma. Pilskunga zāles rota ir savdabīgie svečturi, spožā lustra un gobelēnu krēslu komplekts rakstveža galds un galvenais pilskunga galds. Visās rekonstruētajās krāsnīs dienvidu korpusā iemūrēti restaurēti oriģinālie krāsns podiņi.

Dienvidu korpusa pirmajā stāvā aplūkojamas saimnieciska rakstura telpas - saimes istaba, ratnīca, stallis un pagrabi un vārtu sardzes telpa.

Arbusow L., sen. Über die Zeit der Erbauung der Bauskenburg.// Sitzungsberichte der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst aus dem Jahre 1895., (turpmāk Sb. Kurl.).- Mitau, 1896.- S. 17.

Bauska: Caune A., Ose Ie. Latvijas 12.gs. beigu – 17.gs. vācu piļu leksikons. – Rīga, 2004.- 93.-99. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 4)

Bauska/Bauske: Livonijas piļu attēli no marķīza Pauluči albuma. Tulkojums un komentāri Ose Ie. - Rīga, 2008. - 48. - 54. lpp.

Bauskas pils 17. gadsimta inventarizācijas materiāli. Tulkojums un komentāri Ose Ie.// Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. - Rīga, 2010. - 141. - 168. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 6)

Bauska. Lukášová E. Projekt Bauska v programmu Evropské unie Culture 2000; Caune A., Ose Ie. Hrad Bauska v Lotyšsku; Durdík T. K pozdnĕ středovĕkému obrannému systemu hradu Bauska; Skanis M. Konzervace zřicenin hradu Bauska – výsledek mezinárodní spolupráce; Girsa V.,Hanzl M., Gavenda M. Stabilizace a konzervace lotyšského hradu Bauska; Michoinová D. Přinos materiálového průzkumu pro zajištení a konzervaci hradu Bauska // Zprávy památkové péče. (Praha). - 2003. - Nr.4.- S. 229-250.

Das Schloß Bauske. Anno 1806. Bauskas pils 1806. gadā. // Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 4. sēj. Latvijas mazās pilsētas un lauki. Red. M. Auns.-Rīga,2007. – 404.-405. lpp.

Bauske: Löwis of Menar K.v. Fünf Burgen Alt-Livlands  // Der Burgwart.- 1919.- Nr.4. S. 31-38.

Bauske: Löwis of Menar K. v. Burgenlexikon für Alt-Livland.- Riga, 1922.- S. 48.

Bauske: Tuulse A. Die Burgen in Estland und Lettland. – Dorpat, 1942. - S.300.

Bebre V., Caune A. Izrakumi Bauskas pilsdrupās un arheoloģisko pieminekļu pārbaude Bauskas rajonā.// Zinātniskās atskaites sesijas materiāli par arheologu 1979. gada pētījumu rezultātiem.-(turpmāk ASM) - Rīga, 1980.-32.-36. lpp.

Caune A. Izrakumi Jaunsaules Siliņu kapulaukā un Bauskas pilsdrupās.// ASM 1976.-Rīga 1977.- 24.-29. lpp.

Caune A. Izrakumi Bauskas pilī. // ASM 1980/1981.- Rīga, 1982.- 60.-65. lpp.

Caune A. Jumta seguma materiāli Bauskas pilī (15.-17.gs.) // ASM 1980/81.-Rīga, 1982.-65.-70. lpp.

Caune A. Einige während der Ausgrabungen 1976-1990 erworbene Erkeinnisse über die Ordensburg Bauske in Lettland // Castella Maris Baltici, 1. - Stocholm, 1993.-S. 19-26.

Caune A. Ordeņpils Bauskā. Kādas vēlo viduslaiku pils nodibināšanas cēloņi // Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā.- Rīga, 2002.- 51.-65. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 3)

Caune A. Der südöstlische Vorburgsturm der Burg Bauske.// Castella Maris Baltici 8.The proceedings of Symposium held in Turaida, Latvia, on 5-9 September 2005.-Riga, 2007. - S. 23-30.

Caune A. Bauskas priekšpils dienvidaustrumu tornis. // Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm. – Rīga, 2005.- 149.- 163. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 5)

Caune A. Bauskas 16. gadsimta beigās celtās jaunās pils ārējo kāpņu izveidojums.// Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. Rīga, 2010. - 43. - 68. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 6)

Caune A. Arheoloģiskās liecības par Bauskas pils jaunākās daļas grīdu seguma izveidojumu 16. un 17. gadsimtā .// Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm. Rīga, 2016. - 51. - 103. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 9)

Caune A., Grūbe J. Bauskas pils izrakumu rezultāti.// ASM 1984/1985.- Rīga, 1986.-52.-57. lpp.

Caune A., Grūbe J. Pētījumi Bauskas pilsdrupās.// ASM 1986/1987.-Rīga, 1988.-58.-64. lpp.

Caune A., Grūbe J. Izrakumi Bauskas pilsdrupās.// ASM 1988/1989.-Rīga, 1990.- 71.-76. lpp.

Caune A, Grūbe J. Pētījumi Bauskas pils zemes nocietinājumu teritorijā. // ASM 1990/1991.-Rīga, 1992.- 34.-38. lpp.

Caune A., Grūbe J. Pētījumi Bauskas pilsdrupās 1992.g. // ASM 1992/1993.- Rīga, 1993.- 44.-46. lpp.

Caune A., Verigo V. Arheoloģiskie izrakumi Bauskas pilsdrupās 1977.g. // ASM 1977. - Rīga, 1978. - 31.-35. lpp.

Caune A., Verigo V. Bauskas ekspedīcijas darbs. // ASM 1978. - Rīga, 1979. - 27.-31. lpp.

Das Schloss Bauske in Curland // Das Inland.- 1837. - Nr. 48.

Döring J. Über den Namen Bauske und das Wappen des Vogtes von Bauske, aus Urkunden in Bornsmünde.// Sb. Kurl. 1884.- Mitau, 1885.- S. 38.

Durdiks T. Vēlo viduslaiku aizsardzības sistēma Bauskas pilī. // Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. - Rīga, 2010. - 95.-107. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 6)

Dopkewitsch H. Die Burgsuchungen in Kurland und Livland vom 13.-16. Jahrhundert. // Mitteilungen aus der livländischen Geschite.- Riga,1933-1937.- Bd. 25.- S.1-108.

Grosvalds I. Latvijas viduslaiku mūra piļu javas. // Arheoloģija un etnogrāfija.- Rīga.1983.-14. laid. - 142.-151. lpp.

Grūbe J. Dažas atziņas par Bauskas pils būvvēsturi. // Novads.- 1991. - Nr.5. - 12.-16.lpp.

Grūbe J. Pētījumu rezultāti Bauskas jaunās pils starpvaļņu rajonā. // ASM 1992/1993.- Rīga, 1993. - 60.-65. lpp.

Grūbe J. Bauskas pils 17.gs. un 18.gs. sākuma lielgabalu lodes. // Arheoloģija un etnogrāfija.- Rīga, 1994. - 17. laid.- 66.-71. lpp.

Grūbe J. Izrakumi Bauskas pilī. // ASM 1996/1997.- Rīga,1988.-36.-38. lpp.

Grūbe J. Ieroču un munīcijas krājumi Bauskas pilī pēc 1976.-1992. gada izrakumu liecībām // Arheoloģija un etnogrāfija.- Rīga, 1997.- 19.laid. - 140.-148. lpp.

Grūbe J. Ieroču un munīcijas krājumi Bauskas pilī (17.gs. vidus-18.gs. sāk.) // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. - 1997. - Nr.1. - 20.-39. lpp. 

Grūbe J. Bauskas pils lielgabali. // Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. - 1999. - Nr.3. - 44.-55. lpp.

Grūbe J. Arheoloģiskās uzraudzības darbi Bauskas pilī. // Arheologu pētījumi Latvijā (turpmāk APL) 2000. gadā. - Rīga, 2001. - 154.-155. lpp.

Grūbe J. Bauskas pils zemes nocietinājumu attīstība no 16.gs. beigām līdz 18.gs. sākumam. // Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā.- Rīga, 2002. - 66.-90lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 3)

Grūbe J. Bauskas pils nocietinājumu senākie plāni. // Civitas et castrum ad Mare Baltici: Baltijas arheoloģijas un vēstures problēmas dzelzs laikmetā un viduslaikos. - Rīga, 2002. - 145.-156. lpp.

Grūbe J. Earthen Fortifications of Bauska Castle. // Castella Maris Baltici 8., Riga, 2007., S.63-68.

Grūbe J. Bauskas pils 16. gadsimta beigu akmens kalumi. // Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. - Rīga, 2010. - 69.-94. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 6)

Grūbe J. Izrakumi Bauskas jaunās pils pagalmā. // APL 2008. un 2009.gadā. Rīga, 2010. - 123.-125. lpp.

Jakovļeva M. Bauskas pils Lielā Ziemeļu kara priekšvakarā un kara pirmajos gados (1693.-1707.g.). // Pētījumi par Vidzemes un Zemgales pilīm. - Rīga, 2010. - 108.-140. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 6)

Jakovļeva M. Bauskas pils kā Kurzemes un Zemgales hercogistes administratīvais un militārais centrs 16.-17. gadsimtā. // Pētījumi un avoti par ordeņa un bīskapu pilīm Latvijā. Rīga, 2014. - 189. - 216. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 8)

Jansons A., Erdmanis G. Helmsa hronikas zīmējumu analīze. // Materiāli feodālisma posma Latvijas mākslas vēsturei. - Rīga, 1988. - 3. laid. - 105.-159. lpp.

Jansons G. Bauskas pils grafiskā rekonstrukcija. // Pētījumi un avoti par Livonijas ordeņpilīm.  (Latvijas viduslaiku pilis, 7)., Rīga, LVI apgāds, 2011., 414.-424. lpp.

“Latvijas Architektūras“ galvenais redaktors Jānis Lejnieks izjautā arhitektu Māri Skani, kura darbs 35 gadus ir Bauskas pils aprūpe. // Latvijas architektūra. 2015., augusts - septembris (burtnīca Nr. 120). 10.-13. lpp.

Līne I. XVIII a. pradžios krosnių rekonstrukcija Bauskės pilyje. // XVI – XVII a. koklinės krosnys.- Kaunas, 2006. - S. 41.-57.

Malvess R. Bauskas pils vēsturiskās izpētes materiāli. // Pētījumi par Kurzemes un Zemgales pilīm. – Rīga, 2005. - 56.-109. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 5)

Ose Ie. Bauskas un Cēsu pils senlietas ar uzrakstiem VDMIE un GWBIE – liecinieces Reformācijas ieviešanai Livonijā. // Pētījumi par Vidzemes, Kurzemes un Zemgales pilīm. Rīga, 2016. - 237. - 259. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 9)

Schmid B. Die Burgen des deutschen Ritterordens in Kurland.// Zeittschrift für Bauwesen. – 1921.-H-7-9.-S. 199-238.

Schmidt O.E. Letzter Überrest des Schloses Tuckum; Über die Schlossruine zu Bauske. // Sb. Kurl. 1887.- Mitau, 1888. - S. 24-25.

Schmidt O.E. Schloss Bauske und Mesothen.- Mitau, 1890.

Skane T. Dekoratīvais apmetums sgrafito Bauskas pils 16.gs. beigu fasāžu apdarē // Pētījumi par ordeņpilīm Latvijā.- Rīga, 2002. – 91.-116. lpp. (Latvijas viduslaiku pilis, 3)

Skanis M. Sgrafito dekoratīvā apdare Bauskas pilī. // Latvijas architektūra. - 2002. - Nr. 2. (burtnīca Nr.40) - 20.-23. lpp.

Skanis M. Bauskas pils. // Latvijas architektūra. 2015., augusts- septembris (burtnīca Nr. 120). - 16.-27. lpp.

The Conservation of the Ruins of Bauska Castle, Latvia.//Girsa V.,Hanzl M. A Typology of Conservation-Restoration. Prague, 2011., S.28-33.

Vēsturisko drupu konservācijas problēmas: Programmas „Kultūra 2000” ietvaros realizētā projekta „Vēsturisko amatu renesanse un moderno tehnoloģiju sintēze 15.gs. Bauskas cietokšņa drupu konservācijā.” Starptautiskā simpozija un konferences materiāli. - Bauska, 2002. 

Izveidošana

Seno deju grupa savu darbību Bauskas pils muzejā uzsāka 2007.gada vasarā. Pastāvīgas deju grupas izveide bija pamatots solis tā saucamā „dzīvā” muzeja idejas īstenošanai, lai pakāpeniski muzejs veidotos par renesanses un manierisma kultūras un sadzīves pētniecības un praktiskās apgūšanas centru, kas paredz arī vēlo viduslaiku un renesanses deju pētniecību, rekonstrukciju un praktiskās nodarbības.

Grupu vada

Kopš izveidošanas sākuma deju grupas mākslinieciskā vadītāja ir Bauskas pils muzeja speciāliste Ilona Ozola. I.Ozola nodarbojas ar renesanses laika sadzīves kultūras un deju vēstures izzināšanu, seno deju pierakstu pētniecību. Viņa veidodeju rekonstrukcijas pēc 16. – 17.gs. galmu deju meistaru grāmatām, kā arī ir grupas iestudēto deju programmu autore.

Dalībnieki un kostīmi

Grupas sastāvā ir gan muzeja darbinieki, gan citi, kurus interesē kultūras vēstures izzināšana, Bauskas pils pastāvēšanas laika sadzīves un galma kultūra. Dalībniekiem ir divu dažādu 16. un 17. gadsimta sabiedrības kārtu kostīmi. Galminieku kostīmi veidoti pēc vēsturisku personu parādes portretos redzamu tērpu parauga kur – katrs no kostīmu vēsturiskajiem valkātājiem ir bijis saistīts radnieciskām saitēm ar Kurzemes – Zemgales hercogu Ketleru dzimtu. Arī vienkāršo pilsētnieku kārtas kostīmi katram dejotājam ir savādāks un par pamatu to izgatavošanai izmantoti attēli no attiecīgā perioda gravīrām un gleznām. Visu kostīmu darināšanai ir izmantotas vēsturiskajās drēbnieku grāmatās atlasītas piegrieztnes. 

Koncerti un deju programmas

„Galms” uzstājas koncertos Bauskas pilī un piedalās arī citos muzeja un Bauskas novada pašvaldības rīkotajos pasākumos - „Muzeju naktī”, Paukošanas turnīrā, tūrisma sezonas atklāšanas dienās, Renesanses mūzikas festivālā u.c. Grupa ir sniegusi priekšnesumus arī citur Latvijā, Lietuvā un Čehijā.

Ik gadu tiek iestudētas jaunas programmas, kuras pirmoreiz skatītājiem izrāda koncertos Bauskas pilī gada nogalēs. Vairāki koncerti iestudēti sadarbībā ar dažādām Latvijas senās mūzikas grupām - „Gaurata Gaura”, „Ludus”, „Inegalite Mistique”, Lenardu Gotlubu, Līgu Jeleviču, Māri Jēkabsonu.

Programmas atšķiras gan pēc deju vēsturiskajiem periodiem un dažādu sadzīves tēmu atainojumu, gan dejošanas manieri – galma dejas un vienkāršo pilsētnieku dejas. Tās papildus deju un mūzikas priekšnesuma baudīšanai skatītājiem atraktīvā veidā sniedz arī izziņu par renesanses laika dažādu sabiedrības kārtu ļaužu sadzīvi, attiecībām, tradīcijām un uzvedību. Koncertprogrammu priekšnesumus bagātina atbilstoši aksesuāri, kostīmi, stāsti un teatralizētas sadzīviskas ainas.

Koncertprogrammas

Jau kopš 2013. gada seno deju grupa “Galms”  teju ik gadu iestudē jaunu koncertuzvedumu. Katram uzvedumam gatavots temats un scenārijs, vēsturiski rekvizīti, pieaicināti mūziķi un viesmākslinieki. Šie teatrālie iestudējumi no pils ceremoniju zāles, kur tie norisinājās pirmajos gados, nu jau ir pārvākušies uz Jaunās pils pagalmu.

2013. gada koncerta programmā „Opposto” (tulkojumā no itāļu valodas nozīmē „pretstats”), tika pretnostatītas divu dažādu sociālo slāņu deju manieres – vienā daļā demonstrējot galminieku graciozās, smalkās dejas sabiedrības aukstākās kārtas tērpos, bet otrā vienkāršo ļaužu dejas, daudz brīvākā un atraisītākā manierē un pilsētnieku kostīmos.

2014. gada koncertuzvedums “Planētu parāde” tika veidots ar mērķi attēlot renesanses laika sabiedrības attieksmi pret mītiem un senām dievībām, kā arī ļāva ieskatīties galma svētku svinēšanas kultūrā. Iestudējuma sagatavošanā tika izmantoti 15.gs./16.gs. itāļu horeogrāfu deju pieraksti. Koncertzuvedums savā ziņā bija kā alegoriska planētu - dievu un citu mītisku tēlu parāde.

2016. gada koncertuzvedums “Festa vita” jeb “Dzīves svinēšana”, tika balstīta uz Džona Pleiforda “Angļu deju meistars” (The English Dancing Master, 1651) grāmatā apkopotajām dejām un to horeogrāfijām. Dejās tika atspoguļota pilsētnieku ikdiena – ēst gatavošana, mājas tīrīšana, bērnu kopšana u.c. sadzīviskas aktivitātes. 17. gadsimts Anglijā bija drūms laiks, cilvēki vairāk kā agrāk dejā rada prieku un uzskatīja to par vienu no patīkamākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem.

2018. gada koncertuzvedums “Ignis” tika veltīts uguns alegorijai, un uguns tēmai, koncertuzveduma scenogrāfijai un apgaismošanai tika izmantots tikai dabīgais apgaismojums, sveces. Uzveduma daudzveidībai tika  izmantoti dažādi rekvizīti, piemēram lāpas un zobeni.

2019. gada koncertuzvedums “Zaudētā Paradīze” stāsts par Jaunās Pasaules atklāšanu 15.gs. beigās, jeb par K. Kolumba ceļojumu uz Ameriku. Tikai sagatavoti atbilstoši rekvizīti - zelta gliemežu kaklarotas, Kolumba kuģis, iezemiešu tērpi, Spaņijas karaļpāra tronis utt, kā arī tematikai un vēsturiskajam laika posmam atbilstošas ziedu un augļu dekorācijas. Koncertuzvedumā kā viesmākslinieki piedalījās Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koris ”Via Stella”. Kā arī lai sagatavotu programmu tika organizētas speciālas meistarklases mūziķiem un dejotājiem ar profesionālām pasniedzējām no Anglijas - Tamsin Lewis un Hazel Denison.