Virtuālā tūre izrāda Bauskas pili – ved caur rezidences pils vārtiem un pagalmu, dod iespēju ielūkoties pils vēstures ekspozīcijā un tērpu izstādē, atjaunotajos interjeros – hercoga apartamentos un svinību zālēs, hercogu Ketleru dzimtas portretu galerijā, pilskunga virtuvē, pagrabā un zirgu stallī, pils sardzes telpā. Tā ieved arī ordeņpils pagalmā un centrālā torņa mūros.
Apskati cietokšņa drupas, kurās joprojām uztverams aizsardzības sienu, torņu un šaujamlūku loģiskais izkārtojums. Gar pils ziemeļu sienu izstaigā Mēmeles stāvkrasta taku. Digitālajā ekspozīcijā iepazīsties ar Bauskas pils kompleksa attīstības etapiem un uzkāp centrālajā tornī, kur caur šaujamlūkām apskatāma pilsētas panorāma un pils jaunā daļa. No balkona paveras skats uz vietu, kur Mēmele un Mūsa saplūst Lielupē.
Apskati atjaunotās Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, pilskunga virtuvi un zāli, saimes istabu, pagrabu, stalli un vārtu sardzes telpu. Aplūko restaurētus manierisma akmens kalumiem rotātus kamīnus, krāšņas 16.-17.gs. podiņu krāsnis, daudzkrāsainas glazētu keramikas flīžu grīdas, sīkrūšu logu stiklojumu svina ietvaros, hercoga Frīdriha un Hercogienes Elizabetes Magdalēnas ģerboņvitrāžas. Interjeros izvietoti telpas funkcijai atbilstoši 16.-17.gs. priekšmeti – lādes, galdi, krēsli, gultas, apgaismes ķermeņi, kamīnu piederumi u.c. Apskati hercogu Ketleru dzimtas portretu galeriju.
Uzzini par Bauskas pilskalna apdzīvotību agro metālu laikmetā, Livonijas ordeņa cietokšņa tapšanu 15.gs. vidū, Kurzemes- Zemgales hercogistes dibināšanu un rezidences būvēšanu 16.gs., kā arī hercogu Ketleru valdīšanas laiku un galma sadzīvi. Apskati 16.gs. turnīra bruņas, iepazīsti pils likteni poļu-zviedru kara laikā 17.gs. un tās sagraušanu Lielajā Ziemeļu karā 18.gs. sākumā.
Izpēti Bauskas pils aizsardzības sistēmas attīstību no 15.gs. vidus līdz 18.gs. sākumam un salīdzini to ar līdzīgām aizsargbūvēm Rietumeiropā un Viduseiropā. Apskati 17.gs. nocietinājumu plānus, kauju skatu gravīras, arheoloģiskajos izrakumos atrastās militārās senlietas , lielgabalu, oriģinālus 16.-18.gs. ieročus, 17.gs. musketiera un artilērista tērpu rekonstrukcijas.
Iepazīsties ar modes izmaiņām Kurzemes-Zemgales hercogistē divu paaudžu – pirmā Kurzemes hercoga Gotharda un viņa dēlu Frīdriha un Vilhelma – valdīšanas laikā. Uzzini par modes īpatnībām hercogu radu apģērbā valstīs ap Baltijas jūru 16.gs. beigās un 17.gs. sākumā. Apskati arheoloģiskajos izrakumos atrastus šūšanas piederumus – šķēres, gludekli, pogas, āķus, krelles, oriģinālas 17.gs. tērpu detaļas un mežģīnes, piegrieztnes un izšuvumu rakstus no 16.-17.gs. dokumentiem un drēbnieku meistaru grāmatām. Aplūko vairākus hercogu un to radinieku tērpu atdarinājumus.
Apskati arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī atrastos dekoratīvo akmens kalumu fragmentus, kas datēti ar hercoga rezidences būvniecības laiku 16.gs. beigās. Apjaut Bauskas pils interjera un eksterjera dekoratīvo akmens kalumu iepaidīgumu un greznumu. Uzzini, ka atjaunojot Bauskas pili, restauratori izmantojuši oriģinālos akmens kalumus, kurus papildinājuši, restaurējuši vai kopējuši pils fasādēs un iekštelpās.
Bastionos pils priekšā apskati 17.gs. čuguna lielgabalus uz lauka lafetēm, uzzini par pēdējo Bauskas pils zemes nocietinājumu pārbūvi, lielgabalu izmantošanu pils aizsardzībā un tam nepieciešamo aprīkojumu. Livonijas ordeņa cietokšņa pagalmā iepazīsties ar 17.gs. čuguna lielgabalu stobru kolekciju, kas ir lielākā Latvijā. Uzzini par dzelzs manufaktūrām Kurzemes – Zemgales hercogistē, dzelzs ieguvi un čuguna lielgabalu izgatavošanu.
Izspēlējot renesanses laika spēles un rotaļas, attīsti veiklību, loģiku un precizitāti. Izzini to izcelšanās vēsturi un noteikumu variācijas. Aplūko spēļu galdiņu un atribūtu kopijas.
Apgūsti renesanses dejas un galma manieres kopā ar tā laika kostīmā ģērbtu programmas vadītāju. Noskaidro dejas lomu galmā 16.gs. beigās – 17.gs. sākumā un to, kā dejotāju apģērbs ietekmēja dejas raksturu un izpildījuma manieri.
