Ekspozīcijas, izstādes

Bauskas pils muzeja galvenais eksponāts ir pati Bauskas pils – valsts nozīmes kultūras piemineklis. Ekspozīcijās akcentētas pils autentiskās vērtības: telpu plānojums, fasāžu dekoratīvā apdare (sgrafito un blietētais apmetums), akmens kalumi, atjaunotās krāsnis un flīžu grīdas.

Ekspozīciju un izstāžu mērķis ir izglītot sabiedrību par renesanses un manierisma laikmeta arhitektūru, mākslu un militāro mantojumu Bauskas pils kontekstā, balstoties uz zinātniskās izpētes rezultātiem un muzeja krājumu.

Pils interjera iekārtojuma ekspozīcija

Ekspozīcija atspoguļo pils telpu funkcijas Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru dinastijas valdīšanas laikā (16.–17. gs.), kas dokumentētas 1650. gada revīzijas aktā. Hercogam savas varas īstenošanai bija jāceļo pa valsti. Telpas pilī tika iekārtotas tikai augstās personas ierašanās reizēs, kad interjers katru reizi tika no jauna apmēbelēts un izgreznots ar tapetēm, gobelēniem, gleznām un citu inventāru.

• Ziemeļu korpuss (2. stāvs): Hercoga un hercogienes dzīvojamās un reprezentācijas telpas. No priekšnama korpusa centrā uz rietumiem atradās ceremoniju zāļu anfilāde, bet uz austrumiem – hercoga un hercogienes istabas. Eksponētas renesanses laikmetam raksturīgas mēbeles, apgaismes ķermeņi un unikālas 16. gs. beigu krāšņu rekonstrukcijas ar renesanses ornamentiem, mitoloģiskiem tēliem un portretiem dekorētiem podiņiem. Logus rotā hercogu dzimtu vitrāžas, bet grīdas klātas ar krāsainām flīzēm.
• Dienvidu korpuss (2. stāvs): Pilskunga zāle un ēdamistaba, kurā apskatāma hercoga Jēkaba un viņa ģimenes portretu galerija. Telpās atjaunotas manierisma stila krāsnis ar tajās integrētiem krāšņu podiņu oriģināliem un izvietotas 17. gs. otrās puses mēbeles un apgaismes ķermeņi. Pilskunga virtuvē iekārtota ekspozīcija ar šai telpai raksturīgiem sadzīves priekšmetiem.
• Saimniecības telpas (1. stāvs): Vārtu sardze, klēts, saimes istaba un stallis ar kavalērista figūru bruņās uz zirga. No klēts un pils pagalma iespējams nokļūt pilskunga pagrabā.

Bauskas pils vēstures ekspozīcija

Hronoloģisks stāstījums par pili un novadu Livonijas ordeņvalsts un Kurzemes-Zemgales hercogistes laikā.

• Tēmas: Vietas un apkārtnes apdzīvotība pirms Livonijas ordeņa cietokšņa uzcelšanas, Bauskas cietoksnis un Livonijas ordeņvalsts, reformācija un Livonijas karš, Kurzemes-Zemgales hercogistes izveidošanās, Bauskas pils – nocietināta hercoga rezidence, 17. gs. karu norises, Lielais Ziemeļu karš un pils izpostīšana 18. gs. sākumā.
• Eksponāti: Arheoloģiskajos izrakumos iegūti priekšmeti, kas atklāj pils būvvēsturi, saistību ar militārajiem konfliktiem un pils iedzīvotāju sadzīvi, ieroči, bruņojums un vēsturisko dokumentu kopijas no Latvijas arhīviem un bibliotēkām.

Brīvdabas militārā ekspozīcija

Iepazīstina ar pils nocietinājumu struktūru un uguns šaujamo ieroču lomu pils aizsardzībā.

• Ordeņpils drupas: Mūra aizsardzības būves struktūra ugunsšaujamo ieroču attīstības agrīnajā posmā. Centrālā torņa šaujamlūkā eksponēts čuguna lielgabals uz kuģa lafetes.
• Zemes nocietinājumi: 17. gs. bastionu, vaļņu un aizsarggrāvju sistēma. Lielgabalu izmantošana pils aizsardzībā, to aprīkojums un izgatavošanas process. Pils austrumu bastionos apskatāmi četri čuguna lielgabali lauka lafetēs, bet pils priekšā un pagalmā eksponēti seši čuguna lielgabalu stobri un divas mortīras.

Tematiskās izstādes

• “Bauskas pils – militārs nocietinājums”: Atspoguļo pils aizsardzības sistēmas evolūciju (15.–18. gs. sākums). Eksponētas arheoloģiskajos izrakumos Bauskas pilī atrastās militārās senlietas. Apskatāmi tuvcīņu aukstie ieroči (“morgenšterns”, zobeni, bruņu laužamais  āmurs, duncis), uguns šaujamie ieroči (muskete ar aprīkojumu, rata un krama aizdedzes pistoles, vaļņu bise, arkebūza, bombarda), aizsargaprīkojums (bruņu cepures, vairogs), munīcija un ieroču aprīkojums (granātas, lodes, kartečas, ložu lejamās stangas, pulvernīcas), 17. gs. musketiera un artilērista tērpu rekonstrukcijas. Šaujamlūkā uzstādīts lielgabals koka lafetē.
• “Tērps un rotas Kurzemes-Zemgales hercogistē (1561–1620)”: Ieskats modes tendencēs hercogu Gotharda un viņa dēlu Frīdriha un Vilhelma valdīšanas laikā, kā arī hercogu radu apģērbs Ziemeļeiropas valstīs ap Baltijas jūru. Izstādē aplūkojami unikāli tērpu fragmenti no hercogu kapenēm, mežģīnes un arheoloģiskie šūšanas piederumi, ko papildina arhīva dokumenti un vēsturisku tērpu atdarinājumi, atklājot pils iemītnieku izskatu.
• “Bauskas pils dekoratīvo akmens kalumu kolekcija”: Manierisma stila būvplastikas paraugi, dažāda izmēra volūtas un rotāti balustru fragmenti, kas sniedz ieskatu 16. gs. amatnieku dekoratīvo izstrādājumu mākslinieciskajā izpratnē un tehniskajā meistarībā. Kolekcija (vairāk nekā 200 fragmentu) kalpojusi par pamatu pils akmens detaļu – kāpņu, balkona un portāla – zinātniskajai rekonstrukcijai. Eksponēti atjaunotā portāla pilastru modeļi mērogā 1:1, kas izgatavoti kā paraugi akmenskaļiem plastisko formu pārnesei akmens materiālā.