Izveidošana
Seno deju grupa darbību Bauskas pils muzejā uzsāka 2007. gada vasarā. Pastāvīgas deju grupas izveide bija pamatots solis “dzīvā muzeja” koncepcijas īstenošanā, lai muzeju pakāpeniski veidotu par renesanses un manierisma kultūras un sadzīves pētniecības un praktiskās apgūšanas centru, kurā ietilpst arī deju izpēte, rekonstrukcija un praktiskās nodarbības.
Grupu vada
Deju grupas mākslinieciskā vadītāja ir Bauskas pils muzeja speciāliste Ilona Ozola, kura nodarbojas ar renesanses un manierisma laika sadzīves kultūras un deju vēstures izpēti, seno deju pierakstu analīzi, veido deju rekonstrukcijas un interpretācijas pēc 16.–17. gs. galmu deju meistaru grāmatām un ir grupas iestudēto deju programmu autore.
Dalībnieki un kostīmi
Grupas sastāvā ir dažādu profesiju pārstāvji, kurus interesē kultūras vēstures izzināšana, kā arī Bauskas pils pastāvēšanas laika sadzīves un galma kultūra. Dalībniekiem ir katram atšķirīgi vienkāršo pilsētnieku kārtas kostīmi, kuru izgatavošanā izmantoti attiecīgā perioda gravīru un gleznu attēli. Visu kostīmu darināšanai izmantotas piegrieztnes, kas atlasītas no vēsturiskajām drēbnieku grāmatām. Dažiem dalībniekiem ir arī galminieku kostīmi, veidoti pēc parādes portretos redzamu tērpu paraugiem, kuros attēlotās vēsturiskās personas bijušas radniecīgi saistītas ar Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru dzimtu.
Koncerti un deju programmas
„Galms” uzstājas koncertos un pasākumos Bauskas pilī – „Muzeju naktī”, Paukošanas turnīrā, tūrisma sezonas atklāšanas dienās, Senās mūzikas festivālos un citur. Grupa ir sniegusi priekšnesumus arī citur Latvijā, Lietuvā un Čehijā.
Ik gadu tiek iestudētas jaunas programmas, kuras pirmoreiz tiek rādītas skatītājiem koncertos Bauskas pilī. Vairāki koncerti tapuši sadarbībā ar Latvijas senās mūzikas grupām – „Gaurata Gaura”, „Ludus”, „Inegalite Mistique” – kā arī ar mūziķiem Lenardu Gotlubu, Līgu Jeleviču un Māri Jēkabsonu.
Programmas atšķiras gan pēc deju vēsturiskajiem periodiem un tematiskā satura, gan pēc dejošanas manieres – galma vai vienkāršo pilsētnieku dejas. Papildus deju un mūzikas priekšnesuma baudīšanai tās skatītājiem piedāvā izziņu par renesanses laika dažādu sabiedrības kārtu ļaužu sadzīvi, attiecībām, tradīcijām un uzvedību. Koncertprogrammu priekšnesumus papildina atbilstoši kostīmi, aksesuāri, rekvizīti, stāsti un teatralizētas sadzīviskas ainas. Atbilstoši deju iestudējuma tematam tiek gatavots scenārijs, rekvizīti, pieaicināti mūziķi un viesmākslinieki.
2013. gada koncerta programma “Opposto” (no itāļu valodas – “pretstats”) balstījās uz divu atšķirīgu sociālo slāņu deju manieru pretnostatījumu. Vienā daļā skatītājiem tika rādītas galminieku graciozās, izsmalcinātās dejas augstākās sabiedrības tērpos, savukārt otrā – vienkāršo ļaužu brīvākās, atraisītākās deju kustības pilsētnieku apģērbā.
2014. gada koncertuzvedumā “Planētu parāde” tika izcelta renesanses laika sabiedrības attieksme pret mītiem un sengrieķu dievībām, kā arī atklāta tā laika galma svētku svinēšanas kultūra. Iestudējuma veidošanā izmantoti 15.–16. gs. itāļu horeogrāfu deju pieraksti, bet pats uzvedums pārtapa alegoriskā planētu, dievu un citu mītisku tēlu gājienā.
2016. gada koncertuzvedums “Festa vita” jeb “Dzīves svinēšana” tika veidots, balstoties uz Džona Pleiforda grāmatā “Angļu deju meistars” (The English Dancing Master, 1651) apkopotajām dejām un to horeogrāfijām. Skatuviskajās ainās atklājās 17. gs. Anglijas pilsētnieku ikdienas ritējums – ēst gatavošana, mājas sakopšana, bērnu aprūpe un citas sadzīviskas nodarbes. Šajos drūmajos laikos Anglijā deja kļuva par vienu no spilgtākajiem prieka avotiem un iecienītāko atslodzes veidu.
2018. gada koncertuzvedums “Ignis” bija veltīts uguns alegorijai. Scenogrāfija un apgaismojums tika veidots, izmantojot tikai dabīgās liesmas gaismu. Deju izteiksmīgumu papildināja dažādi rekvizīti, tostarp lāpas un zobeni.
2019. gada koncertuzvedums “Zaudētā Paradīze” vēstīja par Jaunās pasaules atklāšanu 15. gs. beigās, proti, par K. Kolumba ceļojumu uz Ameriku. Tika sagatavoti tematikai atbilstoši rekvizīti –gliemežu kaklarotas, Kolumba kuģa makets, iezemiešu tērpi, Spānijas karaļpāra tronis u.c., kā arī laikmetam atbilstošas ziedu un augļu dekorācijas. Koncertuzvedumā piedalījās Vecumnieku Mūzikas un mākslas skolas koris “Via Stella”. Programmas sagatavošanai tika organizētas meistarklases mūziķiem un dejotājiem ar profesionālām pasniedzējām no Anglijas – Tamsin Lewis (mūzika) un Hazel Denison (deja).
