Konservācija

Livonijas ordeņa cietokšņa drupu konservācija

Pirmie Bauskas pilsdrupu mūru nostiprināšanas darbi veikti neatkarīgās Latvijas laikā 1936.–1939. gados un padomju laikā 1968.-1972. gados.

2000. gadā Čehijas vēsturisko celtņu restaurācijas un rekonstrukcijas ateljē “Girsa A.T.“ arhitekti Vāclavs Girsa, Miloslavs Hanzls un restaurators Milošs Gavenda, sadarbībā ar Bauskas pils muzeju, izstrādāja Bauskas pilsdrupu konservācijas koncepcijas un konservācijas darbu I kārtas projektu. Izstrādātajam projektam Latvijā bija eksperimentāls un inovatīvs raksturs. Tas deva risinājumu, kā, minimāli iejaucoties objekta substancē, saglabāt drupu ainavisko un stāstošo vērtību, vizuālās zīmes, vecuma patinu, kā apturēt sabrukšanas procesu un nodrošināt mūru statisko stabilitāti. Konservācijas tehnoloģija balstījās pils vēsturisko būvmateriālu un celtniecības paņēmienu izpētē, pārzināšanā un pielietojumā kopā ar moderno materiālu un tehnoloģiju iespējām.

Cietokšņa drupu saglabāšanai izvēlēta konservējošā metode. Darbu uzdevums ir panākt drupu tehniskā stāvokļa stabilitāti un padarīt sienās nolasāmo informāciju par zaudētajām būvkonstrukcijām uztveramāku un saprotamāku, vienlaikus saglabājot nemainīgu drupu vizuālo tēlu un siluetu – tādu, kādu to attēlojuši 19.gs. mākslinieki, atceras ceļotāji un romantiķi.

Saglabāt ēku bez jumta ir tehniski sarežģīts uzdevums. Konservācijas darbu raksturu un apjomu, rekonstrukcijas elementu nepieciešamību un iejaukšanās pakāpi drupu vizuālajā tēlā ietekmē vairāki apstākļi – saglabājušās mūra masas tehniskais un statiskais stāvoklis, autentisko apdares fragmentu klātbūtne un to informatīvā vērtība, konservācijas tehniskās un tehnoloģiskās iespējas.

Projektēšanas stadijā ir identificētas un sienu uzmērījumos fiksētas mūrim raksturīgās destrukcijas, veiktas javas paraugu analīzes. Konservācijas projekts sniedz pamatotu instrukciju katra defekta novēršanai, kā arī detaļu rasējumus ailu nostiprināšanai.

2001. gadā uzsāka projekta realizāciju. Sākotnēji praktiskos mūru konservācijas darbus ordeņa pilī veica Čehijas firmas “Miloš Gavenda” restauratori, strādājot kopā ar Bauskas pils muzeja darbiniekiem. Šāda darbu organizācija Latvijas pusei nodrošināja amatu un tehnoloģiju apmācību un pārmantojamību.

Akmens un ķieģeļu mūra laukumiem, kurus ir skārusi vien šuvju erozija, restauratori veic šuvju tīrīšanu un papildināšanu ar oriģinālam atbilstošu kaļķa javu, vajadzības gadījumā atjaunojot mūra ķīlējumu ar ķieģeļu atlūzām vai nelieliem akmeņiem. Mūra šuvju apdari veido līdzīgu tuvākajiem labā stāvoklī esošajiem paraugiem.

Mūra masu papildina tikai kritiskākajās vietās – sienu ārējos stūros, kur izdrupumi apdraud sienu stabilitāti un vietās, kur monolītais būves ķermenis ir sadalījies atsevišķos apjomos. Izdrupumi tiek aizmūrēti, kopējot līdzās esošā mūra raksturu. Nestabilās sienu daļas grafiski fiksē, uzmanīgi demontē un no jauna uzmūrē atbilstoši sākotnējam stāvoklim. Ja mūra ārējā kārta ir atdalījusies no kodola, konsolidācijai lieto nerūsējoša tērauda armatūras.

Vietās, kur mūris ir zaudējis ārējo kārtu, bet saglabājies lietais kodols, izdrupumi netiek atjaunoti. Kodolu attīra līdz stabilam stāvoklim un, nepieciešamības gadījumā, papildina izskatā, kāds raksturīgs nodrupušam mūrim. Gadījumos, kad virs izdrupuma ir nepieciešams atbalstīt saglabājušos mūra čaulas akmeņus, lietajā kodolā iemūrē konsoli nodrupuša mūra izskatā.

Sienu augšējās daļas praktiski ir izirušas, akmeņus notur tikai pašu svars. Pēc mūra grafiskas fiksācijas izirusī daļa tiek demontēta līdz stabilam mūrim un no jauna uzmūrēta atbilstoši iepriekš fiksētajam stāvoklim. Mūra augšdaļu nosedz ar speciāli sagatavotu māla kārtu un velēnu.

Laikā, kad pilsētas iedzīvotāji pilsdrupas izmantoja būvmateriālu ieguvei, tika izlauztas no ķieģeļiem mūrētās šaujamlūku sānu malas un arkas. Vertikālas plaisas, virs nesošās pārsedzes zaudējušajām ailām, liecina par sienu iebrukšanas risku, tāpēc nesošās konstrukcijas tiek iemūrētas no jauna, lietojot restaurācijai paredzētus ķieģeļus. Dažiem logiem restauratori atjaunoja zudušās koka pārsedzes.

Ar vislielāko rūpību tiek fiksēti visi celtnes fragmenti, kas nes informāciju par telpu apdari, stūru atrašanās vietām, ailām, pārsegumiem, agrākām pārbūvēm. Atsevišķās vietās, lai saglabājušos sienu apdares fragmentus padarītu vieglāk saskatāmus, apmestie laukumi tiek papildināti ar oriģinālam analogu apmetumu.

Lai panāktu mūra plakņu vienotu izskatu, restauratori veic šuvju un papildinājumu patinēšanu, izmantojot minerālpigmentu lazūras. Konservācijas darbus noslēdz mūru hidrofobā apstrāde.

Īpaša vērība tiek pievērsta konservācijai nepieciešamo materiālu sagādei un sagatavošanai. Ir nepieciešami autentiskajam mūrim dimensijās atbilstoši ar roku veidoti māla ķieģeļi. Lai akmens mūra papildinājumi vizuāli neizceltos, dolomīta akmeņus iegūst no nojaucamām ēkām, kur tie ir ieguvuši dabīgu patīnu. Kvalitatīvu kaļķi meistari dzēš un veldzē objektā. Javu fizikālo īpašību uzlabošanai tiek lietotas dabīgās piedevas – ķieģeļu drumslas, pelni, kokogles.

Lai aizsargātu sienas un neļautu lietus ūdeņiem caur aizbērtajiem pagrabiem filtrēties uz Mēmeles stāvkrastu, pilsdrupu centrālo torni paredzēts apjumt, saglabājot skatu laukuma funkciju un izmantojot par vasaras koncertzāli, vienlaikus atjaunojot pils vēsturisko siluetu ar centrālā torņa vertikālo dominanti.

Mūru aprūpei Bauskas pils muzejā pastāvīgā darbā pieņemts restaurators, kas seko konservēto apjomu tehniskajam stāvoklim un novērš destrukcijas to sākotnējā stadijā.

Līdzekļi konservācijas darbu 1. etapa realizācijai iegūti 2001. gadā, piedaloties Eiropas Komisijas programmas “Kultūra 2000” projektu konkursā. Bauskas pilsdrupu konservācijas darbus finansiāli atbalstījis Valsts kultūrkapitāla fonds un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

Projekta autori – SIA „Girsa a.t.” (Čehija), arhitekti Miloslavs Hanzls, Vāclavs Girsa, piedaloties arhitektiem tehniķiem Tomašam Petrikam, Jaroslavam Sverekam

Konservācijas darbi – I/U „Miloš Gavenda – restaurator” (Čehija)

Restaurācijas darbu vadītājs – Milošs Gavenda (Čehija)

I kārtas projekts 2000.gads, II kārtas projekts 2005.gads

Realizācija 2001.-2007.gads.

2021. gadā ERAF projekta “Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā” ietvaros pabeigta Bauskas pilsdrupu konservācijas III kārta, kurā veikta centrālā torņa, mazā vārtu torņa un pieguļošās sienas konservācija.

Projekta autori – arhitekti Miloslavs Hanzls (Čehija) un “Arhitektes Ināras Caunītes birojs”

Konservācijas darbi – SIA “Kaskāde 19”

III kārtas realizācija 2018.-2021. gads